Jaunumi

Par Mums

Valsts uz robežas: vai demogrāfija mainīs ģeogrāfiju?

No 1992.gada Latvijas Cilvēktiesību komiteja (LCK) veic Latvijas nacionālo minoritāšu stāvokļa monitoringu. Nesen LCK mājaslapā tika publicēti daži cipari, kas attiecas uz demogrāfisko situāciju mūsu valstī.

 

Atbilstoši iepriekšējā 2012.g. monitoringa datiem Latvijas iedzīvotāju skaits no 1990.gada samazinājās par 22%. Tā ir pirmā vieta pasaulē iedzīvotāju skaita samazināšanās ātruma ziņā. Tālāk ar ievērojamu atpalikšanu seko Lietuva (18%), Bulgārija (16%) un Igaunija (15%).
Salīdzināšanai: iedzīvotāju zaudējumi PSRS Otrā pasaules kara laikā bija 14%. Līdz 2015.gadam Latviju šajā „sacensībā” apsteidza Gruzija, parādot 26,1% pret Latvijas 25,9%. Bijušais Gruzijas prezidents M.Saakašvili pēc tādiem „panākumiem” pārcēlās uz Ukrainu, kura arī atrodas starp demogrāfiskajiem līderiem ar mīnusa zīmi. Iespējams, šie procesi ietekmēja arī Ukrainas diasporas Latvijā skaitliskajām izmaiņām: atzīmēta skaita samazināšanās no 92,1 (1989.) līdz 44,6 (2016.) tūkstošiem cilvēku, proti, gandrīz divas reizes. Arī etnisko krievu skaits sarucis gandrīz divas reizes- par 44%; ebreju skaits kļuvis četras reizes mazāks; vienīgi latviešu skaita samazināšanās nebija tik strauja – tikai par 12%. Jāteic, ka pēdējais cipars var būt neprecīzs, jo līdz nesenam laikam daļa nelatviešu tautības iedzīvotāju sev izvēlējās tautību „latvieties(-te)”. Pēc šādas brīvas izvēles nesenā aizlieguma šis procents var pieaugt.

 

Divdesmit piecos neatkarības gados divas trešdaļas demogrāfisko zaudējumu notika uz emigrācijas (izceļošanas no valsts) prevalēšanas pār imigrāciju (ieceļošanu) rēķina. 1995.gadā 96% emigrantu bija nacionālās minoritātes, bet 2014.-2015. šis rādītājs sasniedza 49%. Latviešu skaita samazināšanās līdz 2000.gadam tika atzīmēta 10% līmenī; pēdējo 15 gadu laikā šis skaitlis pieauga līdz 90%.
2016.g. 1.janvārī Latvijā dzīvoja 1,22 milj. latviešu. Salīdzinājumam: 1914.g. (Krievijas impērija) - 1,53 milj.; divus gadus pēc padomju perioda beigām, 1993.gadā - 1,40 milj. latviešu. Šodien, atbilstoši CSP vērtējumam, Latvijas Republikas iedzīvotāju kopējais skaits ir 1,97 milj. Tas atbilst iedzīvotāju skaitam 1899.g. (Krievijas impērija) un 1956.g. (PSRS). Taču CSP dati var būt neprecīzi sakarā ar to, ka Latvijas iedzīvotāji, kas dodas uz ārvalstīm, nebūt ne vienmēr informē par to attiecīgas iestādes. Tomēr atbilstoši Latvijas IeM datiem, 2014.gadā ārvalstīs dzīvoja vairāk nekā 370 tūkstoši personu ar Latvijas pasēm. Pārsvarā cilvēki dod priekšroku Lielbritānijai, Īrijai, Vācijai. Atbilstoši 2016.gada datiem, šajās valstīs attiecīgi atrodas 54 tūkst., 18 tūkst. un 13 tūkst. cilvēku.

 

Atbilstoši Reģistra datiem, ārvalstīs varētu atrasties vairāk nekā 600 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, jeb viena trešdaļa no visiem Latvijā reāli palikušajiem iedzīvotājiem. Ja šie cipari pilnībā atspoguļo patiesību, tad vistuvākajā laikā valsts budžets var izjust būtisku un ļoti sāpīgu valsts ienākumu sarukumu.

 

Cits iedzīvotāju sarukuma iemesls, neskaitot emigrāciju, ir mirstības prevalēšana pār dzimšanu. Šis process sākās jau no 1991.gada.
Minimālais dzimstības līmenis Latvijas nacionālo minoritāšu vidū bija 1997.gadā, latviešiem - 1998.gadā. Vidēji 25 neatkarības gados dzimstības līmenis nelatviešiem ir par ceturtdaļu zemāks nekā latviešiem. Pēdējos 15 gados mirstības līmenis nacionālajām minoritātēm ir vidēji par 21% (pēdējo 4 gadu laikā - par 30%) augstāks nekā latviešiem. Taču mūsu valdošajiem nav par ko priecāties: iedzīvotāju izmiršana un to aizplūšana no valsts saistīta ar problēmām, kuras var tuvākajos gadu desmitos noslaucīt Latviju kā valsti no Eiropas kartes.

 

Latvijas eiroskeptiķi (Rīcības partija), apzinoties šos reālos draudus valstij, jau sen runā par nepieciešamību pilnībā nomainīt Latvijas vadību un mainīt kursu no postošā uz radošo.

 

Igors Meļņikovs





Parakstīties uz jaunumiem