Jaunumi

Par Mums

Vai pēc Brexit uztaisīsim Latexit? Vai nu mums nepietiks dūšas?

ES valstu eiroskeptiķi, tai skaitā arī mūsu, Latvijas Rīcības partija, nepārstāja runāt par Eiropas Savienības dzīvotnespēju un drīzu norietu. Nesen šo prognozi reāli apstiprināja Lielbritānijas iedzīvotāji, nobalsojot par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Angļu lēmums visas ES elitei bija pārsteigums, kas robežojās ar šoku, savukārt „jaunie eiropieši” no Austrumeiropas – Baltijas, Polijas un citām valstīm piedzīvoja gandrīz vai histēriju. Kā gan citādi! Pazaudēt tādu „Eiropas kolhoza” sponsoru – tie ir draudi Igaunijas, Lietuvas un mūsu Latvijas pastāvēšanai. Taču tieši tādēļ, lai atbrīvotos no finansiālām iemaksām, bēgļu sadalījuma kvotām un migrantu uzņemšanas, angļi pateica: „Good bye, EU!”.

ES vadošo dalībvalstu vadītāji un Eiropas Savienības komisāri, „cienot britu viedokli”, pieprasīja uzsākt aktīvu šķiršanās ar miglaino Albionu procedūru. Savukārt Ukraina, uzskatot sevi par «цэ Европа», tūdaļ piedāvāja Lielbritānijas vietā sevi, lai „saglabātu Eiropas mājas”. Skaidrs, ka ES par Nezaležna nepriecāsies un tuvākajā nākotnē tai diez vai var cerēt kaut vai uz bezvīzu režīmu. Turklāt, pēc Londonas eksmēra un iespējamā Lielbritānijas premjera amata kandidāta B.Džonsona domām, gandrīz viss paliks tāpat kā līdz šim: sadarbība dažādās jomās un partnerība. Taču Brexit ļaus Lielbritānijai iziet no „neierobežotās un necaurspīdīgās ES likumdošanas sistēmas un atbrīvoties no Eiropas tiesas jūga”.

Pēc „džentlmeņiem” par izstāšanos no ES aktīvi sāka runāt Slovākija; Somijā sāka vākt parakstus zem petīcijas ar referenduma prasību par izstāšanos no ES. Eiroskeptiķu nostāju arvien aktīvāk atbalsta Francijā, Vācijā un citās valstīs. Acīmredzot šo valstu politiskā elite, pārējo pilsoņu mudināta, ir spiesta meklēt pašreizējos ekonomiskajos apstākļos variantus, kas ir vislabvēlīgākie savām valstīm.

Ko darīt šajā situācijā Latvija, kuru atstājis tik liels iedzīvotāju skaits, ar tās iznīcināto rūpniecību un svešās rokās atdoto suverenitāti? Reāli raugoties uz lietām, jāatzīst ka mūsu valsts faktiski nav, neraugoties uz to ka ir himna, karogs un ģerbonis. Aizsardzības ministrijas Drošības un stratēģisko pētījumu jaunākā aptauja liecināja, ka apmēram trešdaļa iedzīvotāju ir gatavi atstāt valsti ekonomisko apsvērumu dēļ. No viņiem – 30,1% latviešu valodā runājošie un 35,2% krievu valodā runājošie. Saprotams, ka aptauja tika veikta starp Latvijā palikušo to pašu 1,9 milj. cilvēku (pēc oficiālās statistikas) vai 1,6 milj. cilv. (pēc neoficiālās un visvairāk īstenībai pievienotajai statistikai). Atgādināsim, ka 40% iedzīvotāju Latvija jau ir zaudējusi savas „neatkarības” gados. Šodien mūsu valstī, arī atbilstoši neoficiāliem datiem, kurus rūpīgi slēpj valsts, ir ap 700 tūkstošiem strādājošo, turklāt 200 tūkstoši no viņiem saņem algu no valsts budžeta līdzekļiem. Pieskaitiet tam aktīvo dalību sankcijās pret Krieviju, kuru dēļ mūsu budžeta zaudējumi jau sasnieguši 0,85% no iekšzemes kopprodukta. Nav brīnums, ka valsts parāds pieaug kā sniega pika. Turklāt kaut kur jādabū nauda nepieciešamajiem izdevumiem un iemaksām ES kopīgajā krājkasē, kas veido miljoniem eiro.

Eiroskeptiķu partija – Rīcības partija – jau sen piedāvā reālu un efektīvu programmu kā pašas Latvijas, tā arī tās tautas stāvokļa izmaiņai. Taču tas ir reāls draudz pašreizējiem valdošajiem, kuri cieši jo cieši turas aiz augstajiem krēsliem, kas viņiem nodrošina personīgās iedzīvošanās līdzekļus apmaiņai pret Latvijas turpmāko izdzēšanu no Eiropas kartes.

Uzskatām, ka vēlētājiem ir beidzot jāatver acis un jāpasaka „nē!” visiem, kuri noveduši mūsu valsti līdz pilnīgam kraham, kuru bijušais premjers V.Dombrovskis, pašreizējais reālais pretendents uz aizejošā Lielbritānijas pārstāvja ES portfeli, nekaunoties dēvē par „panākumu”. Tās ir visas valdošās partijas un to pārstāvji, kas gadiem ilgi netiek nomainīti. Visus šos ASV un NATO uzticīgos vasaļus un ES neizteiksmīgo birokrātiju – prom! Mums ir jāuzsāk savs referendums par izstāšanos no ES, ņemot par pamatu Norvēģijas un Šveices pieredzi sadarbībā ar ES. Šīs valstis veic daudz mazāk iemaksu; tām ir visplašākā pieeja Eiropas Savienības tirgum brīvās tirdzniecības asociācijas ietvaros; ir brīvas no ES drakoniskajām direktīvām un rīkojumiem. Mums beidzot jāatceras, par ko tika runāts deviņdesmito gadu sākumā. Vai tad mēs runājām, ka vēlamies kļūt par sīku NATO plušķi ASV pavadā? Vai varbūt mēs sapņojām, lai mūs vaļīgi un nežēlīgi vadītu pelēki Briseles birokrāti? Varbūt mēs vēlējāmies izdzenāt pa ārzemēm pusi valsts, liedzot jaunatnei attīstības perspektīvas un sirmgalvjiem – mierīgu dzīvi

kopā ar bērniem un mazbērniem? Nē, mēs visi vēlējāmies redzēt Latviju kā neatkarīgu, plaukstošu, draudzīgu pret saviem kaimiņiem valsti. Kādēļ tad mēs atteicāmies no savām idejām un pārliecības?

Mums ir jānotrauc no savām smadzenēm visi putekļi un no ausīm makaroni, kuru mums „karina” mūsu pašu „patrioti” pēc aizokeāna saimnieku norādījuma, un jāraugās patiesībai acīs.

Patiesība ir tāda, ka izņemos sevi pašus, mēs nevienam neesam vajadzīgi. Mēs vairs neesam vajadzīgi Krievijai, kura praktiski ir atrisinājusi sev tranzīta jautājumu un visnotaļ sekmīgi aizstāj importu. Kopumā raugoties, mēs neesam vajadzīgi, katrā ziņā, esam maz interesanti Eiropas Savienībai ar savu maziņo noieta tirgu, gaušanos un diedelēšanu.

Vienīgais mūsos ieinteresētais subjekts ir NATO. Aliansei ir nepieciešama teritorija savu bāzi dislocēšanai pie KF robežas. Globālā jucekļa gadījumā visi, kas atrodas šajā teritorijā, tiks vienkārši norakstīti kā neizbēgami zaudējumi. Tam piemērs ir Dienvidslāvija, Irāka, Lībija, Sīrija. Vai vēlamies papildināt šo bēdīgo sarakstu, vai tomēr esam gatavi rīkoties? Rīcības partija izvēlas rīcību Latvijas un katra valsts iedzīvotāja dzīvības labā. Tad nu rīkosimies kopā.

Igors Meļņikovs





Parakstīties uz jaunumiem