Jaunumi

Par Mums

Vācieši ierādījuši Latvijai vietu ES valstu vidū

Ir nodārdējuši svētku salūti, radot ilūziju, cik lieliski ir viss mūsu mazajā, taču ļoti neatkarīgajā valstī, un mēs visi esam spiesti atgriezties realitātē, kuru nerotā uguņošanas gaismas. Diemžēl mūsu dzīvē prevalē drūmi toņi un domas. Mēdz teikt, ka tā ir latviešu mentalitātes īpašība: tēlot nelaimīgu un sūkstēties par dzīvi. Tad nu paskatīsimies, ko par Latvijas panākumiem saka mūsu vecākie partneri Eiropas Savienībā, no vēstures viedokļa – kungi un skolotāji ir vācieši. „Sociālā taisnīguma” reitingā (Social Justice Index 2016) no 28 ES valstīm, kuru ik gadu sastāda Vācijas Bertelsmana fonds (Bertelsmann Stiftung), Latvija izrādījusies 20.vietā, ievērojami zemāk nekā Igaunija un Lietuva, vienā grupā ar trūcīgajām Balkānu valstīs. Atbilstoši virknei rādītāju – pēdējā vai priekšpēdējā ES, it īpaši veselības aizsardzības jomā.

 

Savukārt vides aizsardzības jomā mūsu valsts rezultāti ir Eiropas vidējā līmenī vai pat mazliet augstāki.

 

Sastādot savu reitingu, Bertelsmana fonda (Bertelsmann Stiftung) eksperti novērtē katrā valstī esošo stāvokli atbilstoši gan oficiāli publicēto, gan arī patstāvīgi aprēķināmo parametru stāvoklim. Par galveno tiek uzskatīta esošo valsts mehānismu trūcības apkarošanai efektivitāte, pieejamība un izglītības un veselības aizsardzības sistēmu efektivitāte, darba tirgus atklātums un pieejamība u.tml.

 

Par absolūto līderi pēdējā reitingā kļuvusi Zviedrija ar taisnīguma rādītāju - 7,51 punkts, cieši aiz tās iet Somija (7,17) un Dānija (7,16).

 

Igaunija (6,15) ieņem 13.vietu, Lietuva (5,69) - 15.vietu. Latvija ar rādītāju 5,04 atrodas 20.vietā. Sarakstu noslēdz Bulgārija (4,03), Rumānija (3,91) un Grieķija (3,66), kas teorētiski pieder pie „vecās Eiropas”.

 

Latvijai veltītajā sadaļā vācu eksperti atzīmē, ka divās rādītāju grupās (iedzīvotāju veselība un trūcības novēršana) valsts nonākusi sliktāko piecinieka.

 

Panākumu vidū tiek atzīmēts „paaudžu taisnīgums” (7.vieta reitingā), vidējā līmenī fiksēti sasniegumi taisnīguma attiecībā pret bērniem un jauniešiem jomā.

 

„Paaudžu taisnīguma” nodrošināšana prasa, tai skaitā, arī stabilu un izpildāmu vides saglabāšanas politiku. „Šajā jomā Latvija ir sekmīga, - uzskata Bertelsmana fonda eksperti. – Valstij ir relatīvi zems siltumnīcas gāzu izmešu līmenis (5.vieta). 2013.gadā vidēji uz Latvijas iedzīvotāju pienācās 5,3 tonnas izmešu pārrēķinā uz ogļskābo gāzi. Taču arī te ir kas uzlabojams – šis līmenis ir ievērojami augstāks nekā 2008.gadā. Pēdējos gados valsts nepārtraukti palielināja atjaunojamās enerģijas izmantošanu. No atjaunojamiem avotiem iegūtās enerģijas daļa no kopējā patēriņa no 29,6% 2007.gadā palielinājās līdz 38,7% 2014.”. Tā ir 2.vieta Eiropas Savienībā. Latvijas valdība ir izpelnījusies ekspertu uzslavu par politiku vides jomā. To nevar teikt par Latvijas iedzīvotājiem, kuri saprot, ka viņu valdība pilnībā sagrāvusi vietējo rūpniecību, kā arī lauksaimniecību. No kā tad lai rodas kaitīgie izmeši un enerģijas patēriņš?

 

Citu panākumu vidū Bertelsmann Stiftung atzīmē sekmīgu finansiālās stabilitātes politiku: salīdzinoši zems valsts parāda līmenis: 34,8% no iekšējā kopprodukta, izved Latviju 4.vietā Eiropas Savienībā. Taču izdevumu zinātniskajiem pētījumiem un attīstībai daļā Latvija šajās pozīcijās tērē tikai 0,7% no IKP –25.vieta Eiropas Savienībā. Turklāt pētniecisko iestāžu finansēšana no budžeta gadu no gada svārstās, radot nenoteiktības gaisotni, kas aizbiedē jauniešus no zinātnes, tehnoloģijām un mudina meklēt iespējas ārvalstīs.

 

Sociālā taisnīguma, it īpaši veselības aizsardzības jomā, valsts ieņem pēdējo vietu no 28 ar indeksu 3,25, un tai ir ES vismazākais prognozējamais veselīgas (proti, bez nopietnām hroniskām slimībām) dzīves ilgums. „Vidusmēra Latvijas iedzīvotājs var rēķināties tikai ar 53,6 gadiem šādas dzīves - par 20 šokējošiem gadiem mazāk nekā vienkāršs zviedrs, un par 8 gadiem mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā,” atzīmē eksperti. Viens no galvenajiem iemesliem ir nepietiekama veselības aizsardzības pakalpojumu pieejamība. Latvija ir arī absolūtās līdere to iedzīvotāju īpatsvara ziņā, kuri paziņojuši, ka viņiem nav neapmierinātu medicīniskās palīdzības vajadzību. 12,5% apgalvo, ka nav saņēmuši medicīnisko palīdzību cenas, attāluma vai rindu dēļ.

 

„Vēl viena ļoti būtiska problēma ir trūcības novēršanas efektivitāte. 2015.gadā 30,9% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija riska grupa no nabadzības vai sociālās marginalizācijas viedokļa – ES

 

vidējais rādītājs ir 23,7%. Sevišķi smagā situācijā ir padzīvojuši cilvēki. 2015.gadā 42,1% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem ietilpa nabadzības un sociālās marginalizācijas riska grupā. Atbilstoši šim rādītājam Latvija sarakstā ir 27.vietā, sliktāks stāvoklis ir tikai Bulgārijā. To pensionāru daļa, kas saņēma tikai 60% vai mazāk no vidējiem ienākumiem, sasniedza, 34,6% - sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā. Tādu vecāka gadagājuma cilvēku daļa, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības, joprojām saglabājas visai augsta, pēc ES mērauklas - 18,2%,” tādi ir Bertelsmana fonda ekspertu secinājumi Latvijai veltītajā pētījumu sadaļā.

 

Kā mēdz teikt, ne klāt pielikt, ne atņemt. Savukārt, lai novestu līdz nabadzībai un degradācijai plaukstošo Latviju, kāda tā bija izstājoties no PSRS, mūsu vadītājiem pietika 25 gadu. Tīrais nieks no vēstures viedokļa.

 

Igors Meļņikovs





Parakstīties uz jaunumiem