Jaunumi

Par Mums

Transporta problēmu risinājumi un attīstības perspektīvas Rīgā

Lai gan pēdējos gados Rīga ir ievērojami paplašinājusies, ir mainījies iedzīvotāju un transporta līdzekļu blīvums, diemžēl mēs - rīdzinieki nevaram teikt, ka sabiedriskā un privātā transporta jomā mūsu pilsētā viss ir kārtībā.  Pēdējo gadu asākās diskusijas ir raisījušās par velosipēdu - videi, veselībai un pilsētai visdraudzīgāko transporta līdzekļu vietu Rīgā, bet, tā kā vairākums tomēr joprojām izmanto sabiedrisko transportu (ST) un auto, riteņbraucēji, diemžēl, joprojām nav prioritāte. Mūs visus vieno ne tikai vēlme pārvietoties, bet arī interese darīt to ātri un ērti. Skumji, ka patlaban Rīgā ir iestājusies zināma stagnācija transporta problēmu risināšanā, tā rada sastrēgumus, bojā gaisu un garastāvokli, bet esošā pilsētas vara vairāk domā par dārgāku transportlīdzekļu iepirkumiem, nekā pašas sistēmas optimizāciju un reformēšanu.

 

Kur ir problēma?

 

Visvairāk transporta kustībai Rīgā traucē sastrēgumi un salīdzinoši neracionālais sabiedriskā transporta tīkls. Šie jautājumi ir cieši saistīti savstarpēji, jo tieši sabiedriskais transports ir aizņēmis centra ielu atsevišķo joslu, vai arī, šķērsojot braucamo daļu, bremzē kopējo transporta plūsmu.

 

Tātad, jo racionālāk mēs organizēsim sabiedriskā transporta plūsmu un samazināsim autobusu, trolejbusu un tramvaju skaitu Rīgas centrā, jo labāk mēs spēsim uzlabot ielu caurlaidi.

 

Jāatzīst, ka lielākais traucēklis šim veicamajam uzdevumam ir videi tik draudzīgais un mums ērtais, iemīļotais tramvajs. Tieši sliežu transporta šķērsojumi pie Akmens, Dzelzceļa un Gaisa tiltiem, pie Nacionālā teātra, Uzvaras bulvārī, Miera un Barona ielās ir sastrēgumstundu bieds. Daudzās vietās tieši tramvaja sliedes nedod iespēju izveidot daudz efektīvākos lokveida krustojumus, kur tie būtu vitāli svarīgi.

 

Skaidrs, ka arī autobusi un trolejbusi centrālajās ielās nogurdina satiksmes dalībniekus, tai pat laikā pilsētas dzelzceļa infrastruktūra nav nodrošināta ar maksimālo slodzi, kaut arī ir plaša un sazarota. Kāds nesens Rīgas Domes pasūtīts pētijums liecina, ka šobrīd, ap 80% autobusu ved uz/no Centra, dažādu sabiedriskā transporta veidu pieturvietu 5 – 6 min. sasniedzamības zonā (300 - 400 m attālumā) dzīvo: - tramvajs – 35% no iedzīvotāju vai 47% no strādājošo skaita, - trolejbuss – 44% no iedzīvotāju vai 55% no strādājošo skaita, - autobuss – 87% no iedzīvotāju vai 91% no strādājošo skaita. Kopumā tikai 5 – 7% no Rīgas iedzīvotājiem vai 3-5% no strādājošajiem sasniedz ST pieturas ilgāk par 5-6 minūtēm.  ST nepietiek vairākās ražošanas un noliktavu zonās, pārsvarā pilsētas nomalēs, piemēram: Bolderājā, Vecmīlgrāvī, Eksporta ostā, Juglā, Jāņavārtos, Šķirotavā, Katlakalnā, Ķīpsalā, Pleskodālē, dažās teritorijās Purvciemā. “RVC saglabāšanas un attīstības plāna” pētījuma “Ārpilsētas transports, sabiedriskais transports un velosatiksme” sastāvā veiktā analīze parādīja, ka Rīgas vēsturiskā centra teritorijā sliktāk apkalpotas ar ST nelielas, bet ietilpīgas teritorijas Vecrīgas ziemeļos un pie Jūras pasažieru ostas.

 

Ja veiksmīgos transporta risinājumos vienmēr ir kāds pamata sabiedriskā transporta veids (parasti metro vai dzelzceļš) un kurš ir pamatā sabiedriskā transporta ideoloģijai, tad Rīgā šāda nav . Līdz ar to nav uz kā balstīt un ap ko veidot pārējo struktūru.

 

Jau šobrīd būtu iespējams un lietderīgi panākt krasu un iespaidīgu transporta sistēmas uzlabojumu, iekļaujot dzelzceļu pilsētas transporta struktūrā un novirzot uz turieni galveno pasažieru plūsmu. Lai to izdarītu, ir jāparāda politiskā griba, un nepietiek tikai ar praktiskām darbībām, kā piemētram, dažu staciju izbūvi Iļģuciema/Bolderājas līnijās un jaunu vilciena maršrutu palaišanu . Diemžēl, ne līdzšinējā Rīgas Dome, ne Satiksmes ministrija politisko gribu un politiskās spējas nav spējušas demonstrēt.

 

Domājams, ka Rīgai ir jādibina sava dzelzceļa kompānija un jāiekļauj tā “Rīgas Satiksmē”. Būtu nepieciešams izveidot Piejūras dzelzceļa Līniju Vecāķi – Jūrmala, Daugavas līniju Salaspils – Daugavgrīva un Paralēles līniju Garkalne – Olaine.

 

Šādi tiktu nosegti galvenie kustības virzieni, un ļaudis ātri, droši un ērti varētu šķērsot pilsētu, netērējot laiku sastrēgumos uz tiltiem, bet autobusu, trolejbusu un tramvaju satiksmi varētu lokalizēt ap dzelzceļa stacijām.

 

Kā zināms, tieši tramvajs ir viens no ērtākajiem un ātrākajiem transporta līdzekļiem pilsētā, bet tieši tas visvairāk ierobežo pārējo satiksmi. Šo divu būtisko iemeslu dēļ Rīgai ir pienācis laiks spert drosmīgu un radikālu soli tramvaja līniju pārveidē, pievienojoties to pilsētu skaitam, kur veiksmīgi darbojas tā saucamās metrotramvaja, jeb metrama, līnijas. Mūsdienu apakšzemes būvniecības tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās un uzbūvēt tramvaja sliedes pazemē, vismaz, ceļu satiksmes posmā Akmens tilts - VEF, Maskavas iela - Ganību dambis un vēl dažos, mazākos, posmos, nebūtu dārgāk, kā būvēt neracionālo un pretrunīgo "kapu tramvaju", kurš tikai palielinās sastrēgumus galvaspilsētā.
Metrams veiksmīgi darbojas un faktiski pilda gan metro, gan tramvaja funkcijas tādās pilsētās kā Briselē, Vīnē, Volgogradā, Bostonā, Buenosairesā, Hāgā, Krivojrogā, Essenē, Antverpenē   un citur.

 

Ja tramvajs vairs nebremzēs satiksmes kustību vairākos svarīgos pieturas punktos, virszemē būs iespējams modernizēt krustojumus, izveidojot lokveida šķērsojumus un zaļās bultiņas tur, kur tas patlaban nav iespējams tieši tramvaja dēļ, bet šķērsot pilsētas centru zem zemes būtu gan ērti gan ātri.

 

Mūsdienu transports attīstās ļoti strauji, un jādomā, ka drīzumā Rīgai būtu jāizvērtē - vai atteikties no trolejbusiem, vai pāriet tikai uz jaunās paaudzes elektrobusiem, kuri izmanto trolejbusu līnijas, bet vietās, kur nav vadu, lieto akumulatoru baterijas. Novirzot ļaudis uz pilsētas vilciena un pazemes ātrgaitas tramvaja līnijām, daudzi autobusu un trolejbusu maršruti kļūs lieki, tie būs jāsaīsina un jāizplāno tā, lai cilvēkiem būtu ērti nokļūt līdz dzelzceļa stacijai un tramvaja pieturai, un no tās - līdz galamērķim.

 

Nopietns atvieglojums Rīgas centram, un ne tikai, būtu arī vairākas reizes izrunātais un solītais prāmis starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi. Šim jautājumam ir tikušas iedalītas iespaidīgas naudas summas un ir tikuši veikti vairāki pētījumi (SIA IMINK un “Rīgas reģiona attīstības aģentūra” (RRAA)), bet nez kāpēc praktiskās realizācijas tam nav. Rīgas Dome pirms dažiem gadiem pat piešķīra apmēram 50 000 eiro pētījumam par šo problēmas risinājumu. Diemžēl, to atrast man nav izdevies. Prāmis ir vajadzīgs, un par saprātīgu cenu to izmantotu daudzi. Jāsaka, ka arī bez tā transporta sistēmā, kaut tikai sezonāli, vajadzētu iekļaut sazarotu ūdens tīklu. Ātrgaitas (elektro) kuģu līnija Doles sala - Dārziņi - Katlakalns - Centrāltirgus - Andrejosta - Iļģuciems - Vecmilgrāvis - Bolderāja, ne tikai kalpotu kā pārvietošanās līdzeklis, bet arī piesaistītu daudzus tūristus rajoniem, kuriem tas ir nepieciešams.

 

Auto transporta kustība.

 

Arī auto  kustības efektivitāti var uzlabot vienkārši un efektīvi soļi. Sāksim ar lētāko un vienkāršāko – mirgojošie dzeltenie luksofori naktīs. Šāda sistēma veiksmīgi ilgus gadus darbojas daudzās pasaules un Latvijas pilsētās, un bija kādreiz arī Rīgā. Tomēr, jau ilgus gadus naktīs ir jāstāv pie tukšiem krustojumiem un strādājošiem luksoforiem. Šī pieeja prasa pavisam nelielus līdzekļus, bet sola jūtamu laika, degvielas un izplūdes gāzu ietaupījumu.

 

Arī nākamais risinājuma efekts būtu lielāks kā ieguldījums tā realizācijai. Būtu jāatļauj braukt pa sabiedriskā transporta joslām automašīnām, kurās ir vairāk par 2 pasažieriem (3+) . Pēc manis paša novērojumiem, patlaban vairāk kā 1 pasažieris ir tikai 3 no 20 automašīnām.
Zaļās bultiņas. Ja valdība ignorē daudzo autovadītāju vēlmi par atļautā labā pagrieziena pie sarkanās gaismas, tad pilsētas pašvaldība var veikt darbības, lai uzstādītu zaļo bultu (pagrieziena rādītāju) visos krustojumos, kur tas ir iespējams.
Un, visbeidzot, apļi - lokveida krustojumi. Vienkāršs risinājums, kas daudzus gadus ir pārbaudīts, guvis popularitāti un darbojas visā pasaulē un arī Latvijā, bet nepietiekoši Rīgā. Nesaprotu, kāda motivācija ir pie katras mazākās ieliņas uzstādīt luksoforu, bet neveidot šos lokveida krustojumus? Varbūt tā ir kādai no Domes noteicējiem pietuvinātas kompānijas interese, varbūt šī kompānija izplata un uzstāda gaismas regulētājus - luksoforus?

 

Ir laiks nomainīt ne tikai Rīgas Domes nespējīgos dinozaurus, bet mainīt arī satiksmes sistēmu!

 

Roberts Klimovičs

 





Parakstīties uz jaunumiem