Jaunumi

Par Mums

S.Graudiņš: „Eiroskeptiķu balsi vairs nav iespējams apklusināt”

Sigurds Graudiņš ir pārliecināts eiroskeptiķis Faktiski viņš kļuva par to uzreiz, tiklīdz iepazinās ar noteikumiem, uz kuriem Latviju uzņēma Eiropas Savienībā. Atbilstoši saviem spēkiem un spējām viņš mēģināja diskutēt ar darba kolēģiem un paziņām par nepieciešamību Latvijai iestāties ES, taču visbiežāk sastapās ar neizpratni. Ļoti daudzu vienkāršie cilvēki cerēja, ka iestāšanās Eiropas valstu savienībā dos mūsu valstij ne tikai ticību labākai nākotnei, bet arī izmainīs reālo dzīvi: būs darbs, pieaugs darba algas un pensijas, pavērsies jaunas ceļošanas iespējas, iespēja pietuvoties Eiropas kultūrai. Par to Latvijas iedzīvotājus kvēli pārliecināja valdošo partiju politiķi. „Eiropa mums palīdzēs!” – viņi atkārtoja kā mantru. Un tagad, kā izrādījās, pat nemeloja. Viņiem Eiropa tik tiešām palīdzēja. Par atlikušās rūpniecības un lauksaimniecības sagrāvi, par darbspējīgu iedzīvotāju masveida emigrāciju daži politiķi saņēma portfeļus un siltas vietas ES struktūrās, kurš – labu „komisijas naudu”, ar kuru pietika, lai iekārtotu personīgo dzīvi tālu aiz Latvijas robežām. Vienīgi tauta palika ar garu degunu. Vienīgais „prieks” – bez vīzas nopirkt biļeti uz Angliju vai Vāciju, lai pēc tam rušinātu dobes angļu zemenēm un mazgāt klozetpodus vācu saimniekiem.

 

Tagad, kad tiekoties ar Sigurdu, bijušie kolēģi un paziņas uzsāk sarunu par grūto dzīvi un politiku valstī, viņš dažkārt viņiem vaicā: „Vai Eiropas Savienībā jūsu dzīve kļuvusi vieglāka?” Parasti paziņas atmet ar roku: „Kur nu vieglāka! Knapi savelkam galus kopā.” Taču pats dīvainākais, ka lielākā daļa cilvēku uzskata, ka Latvijā neko vairs nav iespējams mainīt un labot, ja nu vienīgi, sekojot daudzu citu piemēram, iekārtoties kaut kur cerībā, ka bērniem dzīvē klāsies labāk . S.Graudiņš šādu nostāju kategoriski neatbalsta. Neraugoties uz to, ka viņš, pensionārs būdams, varētu mierīgi sēdēt mājās, viņš aktīvi paziņo par savu dzīves nostāju un mēģina to izskaidrot cilvēkiem, izraut viņus no apātijas un vienaldzības stāvokļa. Sigurds aktīvi piedalās visās akcijās, kuras rīko «Eiroskeptiķu – Rīcības partija», visos piketos un citos pasākumos.

 

„Dzīve liecina, ka tiem, kuri iestājās pret Latvijas iestāšanos ES, izrādījās pilnīga taisnība, - saka Graudiņš, - Manī, piemēram, vislielāko sašutumu izraisīja tas, ka viens no nosacījumiem, lai mūsu valsts varētu iestāties Eiropas Savienībā, bija genderideoloģijas uztiepšana, faktiski visu „netradicionāli seksuāli orientēto” dominēšana pār normāliem cilvēkiem un mūsu reliģiskajām un kultūras vērtībām. Tas ir neciešami. Mēs redzam, cik neatlaidīgi mēģina samaitāt mūsu sabiedrību, it īpaši bērnus un jaunatni, pagaidām ne visi mēģinājumi ir sekmīgi, taču tie, kurus komandē ASV un Briseles kuratori, negrasās atkāpties.”

 

Sigurds uzskata, ka karš, kuru šodien kurina globālisti, vēršoties pie jaunās paaudzes prātiem un sirdīm, ir baisāks pat par īstu militāro konfliktu. Tur vismaz saprotams, kurš ir kura pusē, šeit –neredzami manevri. Taču zaudējumi no tiem var būt ievērojami lielāki un baisāki. Tas, ka Latvija kļūst par līderi iedzīvotāju pašnāvību skata ziņā, ir viena no šī kara visbaisākajām pazīmēm.

 

”Taču, ja runā par reālu karu, ar kuru mūs biedē NATO ģenerāļi, tad tieši Latvijai ar mūsu politiķu palīdzību, te atvēlēta poligona loma, kurā iespējami jebkādi manevri. Varas vīrus nesatrauc, ka poligons ir apdzīvots . Šeit dzīvo cilvēki, parasti civiliedzīvotāji: sirmgalvji, bērni, sievietes. Vai mūsu valdošie politiķi ir gatavi ziedot viņu dzīvības, kaut tikai izpatiktu no prāta izdzīvojušiem Baltā nama „vanagiem? To es gribētu pavaicāt mūsu vadītājiem, ielūkojoties viņiem, - saka Sigurds. – Un vēl par to, kādu reālu labumu katrs no mūsu politiķiem devis savai valstij, tās tautai, kura tik dāsni no saviem nodokļiem apmaksā mūsu, it kā, politiskās elites „darbus”. Manuprāt, vienīgā godīga un gudra Saeimas deputāte ir Jūlija Stepaņenko, kura tieši runā gan par NATO lomu Latvijā, gan par tirdzniecības vienošanos ar Kanādu, gan par citām valstij un cilvēkiem svarīgām lietām. Taču viņu pat partijas kolēģi neatbalsta. с „Saskaņa” aktīvi nobalsoja par NATO karavīru „īpašo statusu Latvijā ”.

 

Saruna ar Graudiņi norisinās eiroiskeptiķu birojā, un šis nemiera pilnais cilvēks nepārprotami kaut kur steidzas: līdz vakaram jāpagūst padarīt vēl ļoti daudz darba. Taču viņš jūtas možs: no Francijas saņemtas labas ziņas: Marina Lepēna- Piektās republikas galvenā eiroskeptiķe, patiesā
savas dzimtenes patriote, tikai par diviem procentiem atpalikusi no globālistu ielikteņa E.Makrona.

 

„Priotams, viņa var arī zaudēt šo cīņu, jo balsot pret viņu aicina arī citi kandidāti, kuri jau zaudējuši šo cīņu par prezidenta amatu. Viss šis politiskais bomonds ar ASV palīdzību ļoti pacentīsies nelaist pie varas cilvēku, kurš vēlas, lai viņas valsts atgūtu nacionālo cieņu, apturēt musulmaņu migrāciju, atjaunot savu ražošanu un lauksaimniecību. Taču jebkura iznākuma gadījumā eiroskeptiķu balsu izvēli vairs nav iespējams apklusināt . Arvien vairāk cilvēku saprot, ka ir pēc sava prāta, nevis amerikāņu tēvoča interesēm, - turpina mans sarunu biedrs. – Arī mēs, Latvijas eiroskeptiķi, aicinām cilvēkus mosties un demokrātiskā ceļā paust savu gribu. Šodien mūsu valstī ir tikai viena partija, kas gatava cīnīties par to, lai Latvija atgūtu savu nacionālo cieņu un attīstības perspektīvas – tā ir „Eiroskeptiķu – Rīcības partija” . Mēs esam gatavi uz visu dēļ šī galvenā mērķa. Strādāsim un cīnīsimies līdz pēdējam, jo aiz mums ir Rīga, Latvija, mūsu nākotne.

 

Oļegs Smirnovs 





Parakstīties uz jaunumiem