Jaunumi

Par Mums

Priekš kam Daugavpilij vecs grābeklis?

Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī pēc pēdējo gadu pēc pēdējo gadu vienaldzīgās stagnācijas sākas pagaidām maz pamanāma priekšvēlēšanu kustība. Jau norisinās kaut kādas tikšanās ar dažādu partiju pārstāvjiem, bet politisko apvienību iekšienē – sarunas par nākamajā vasarā gaidāmajām municipālajām vēlēšanām.

 

Par pilsētas sabiedrību domā tajā vai citā partijā angažētie plašsaziņas līdzekļi. Turklāt nevis vienkārši domā, bet jau piemet sīkus „cukurkauliņus”, atgādinot par provinciālo politisko „titānu” kādreizējām „cīņām”. Piemēram, pāris pēdējo nedēļu laikā interneta portāli gremdējās atmiņās par firmas „Stalkers” bijušo vadītāju, partijas „Latgales gaisma” bijušo līderi, bijušo pilsētas mēru un pašreizējo Saeimas „zaļo” deputātu Rihardu Eigimu. Tie, kuri labi informēti par viņa „izdarībām” biznesa jomā un pēc tam mēra krēslā, runā par viņu ļoti neglaimojoši, turklāt neatzīst ne vien viņa vadītāja spējas, bet arī visnotaļ negatīvi vērtē viņa morālās un cilvēciskās īpašības. Tie, kuri redzējuši viņu „tikai televizorā” vai kaut kādā pasākumā no attālumā, ir pilnīgā sajūsmā no skaistās bildes: Rihards ir smaidīgs, sportisks, izskatīgs, savukārt viņa nesakarīgā valoda tiek uztverta kā mīļš trūkums. Šīs pretēji noskaņotās pilsētas iedzīvotāju grupas diez vai nonāks pie kopīga viedokļa attiecībā uz Eigima personību. Lai nu paliek. Galvenais taču nav mīlestība vai nemīlestība pret noteiktu cilvēku, bet gan tas, vai šis cilvēks spēj nest labumu sabiedrībai, ja sabiedrība viņu virza uz varas pārstāvju aprindām. Mēģināsim atcerēties, kaut vai vispārējos vilcienos, R.Eigima darbības augļus mēra postenī laika posmā no 2001. līdz 2003.gadam.

 

Šajā laikā viņš praktiski noveda pilsētu līdz ārējās pārvaldes draudiem, kuru līdz tam nekad nebija bijis, par vissmagākajos deviņdesmitajos gados. Bija mēģinājumi noslēgt apšaubāmus darījumus, kad, piemēram, būvniecības darbos tika iesaistītas firmas bez līguma un domes lēmuma par finansējuma, lai pēc tam nebūtu jāmaksā par paveikto darbu, faktiski izputinot uzņēmējus. DzKSU trīs pirmajos mēnešos faktiski tika novests līdz maksātnespējas pasludināšanas draudiem. Siltumtīkli slepeni gatavojās privatizācijai. Turklāt tika praktiski palaisti garām tramvaja ceļu rekonstrukcijas, jaunu vagonu iegādes, siltumtīklu maģistrāļu rekonstrukcijas, vienas siltumelektrostacijas remonta, ķīmiķu kultūras pils remonta un Cietokšņa atjaunošanas projekti. Vadošajos amatos, tajos pašos Siltumtīklos, DzKSU tika uzaicināti alkatīgi partijas biedri ar nulles zināšanām un kvalifikāciju, savukārt domē uzradās nesaprotamu „padomnieču” un pilsētas asprāši piedāvāja Eigimam izrotāt domi ar sarkanu lukturi. Jaungada dāvana municipālo struktūru darbiniekiem 2001.gada beigās bija paziņojums par darba algas neizmaksāšanu un tās pārcelšanu uz nākamo gadu. Par 39 tūkstošiem latu tika samazināti pabalsti mazturīgiem pilsētas iedzīvotājiem. Toties nenormālas naudas summas tika tērētas, tā teikt, pilsētas izrotāšanai simtiem latus vērtiem rododendriem, „zelta” mauriņu, tūkstošiem latus vēriem atbalsta mietiem. Neiedomājami sliktas kvalitātes benzīns municipālajām mašīnām tika saņemts tikai no DUS „Stalkers”. Pateicoties R.Eigimam un viņa domes izpilddirektoram pilsētas iedzīvotāji saņēma rēķinos rindu apmaksai par nesadalīto ūdeni. Vēlāk uzzināja, ka „Latvijas gāze” ir gatava atslēgt pilsētas iedzīvotājiem gāzi par nemaksāšanu – Eigima komanda bija izveidojusi domē norēķinu centru, uz kuru pilsētas iedzīvotāji pārskaitīja naudu par komunālajiem pakalpojumiem. Taču līdz pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. „LG”, šī nauda nez kādēļ nenonāca.

 

Tas ir nebūt ne pilns saraksts Eigima „darbiem” mēra amatā. Ir bijušas arī citas „delverības”. Taču Latvijas slinkā muļķa Temīda pauda tādu toleranci attiecībā pret bijušo „mentu” – iecirkņa vecāko, ka ar kaunu padzītais no mēra amata, taču nenogremdējamais latgalietis prata pierādīt savu spēju mimikrēt, veiksmīgi ieguva „zaļo un zemnieku” uzticību un uzlidoja veiksmes spārnos, lai nosēstos tieši Saeimas krēslā.
Starp citu, Latvijas politikā tādas virāžas izbrīnu nerada. Saeimā R.Eigims izcēlās ar to, ka nekad nebalsoja, pazūdot no sēdēm, kad bija jāpauž sava nostāja sabiedrībai vissāpīgākajos jautājumos. Vai balsoja tā, kā pavēlējuši partijas bosi.

 

Igors Bēniņš





Parakstīties uz jaunumiem