Jaunumi

Par Mums

Par varas iestādēm Daugavpilī

Periodiski caurskatot Daugavpils interneta vietnes un presi, ik reizi brīnos, cik „prasmīgi” pilsētā saimnieko pašreizējā dome. Kaut arī portālos vietējie komentētāji atklāti kritizē J.Lāčplēša komandas darbību, ielās neviens no vēlētājiem neizgāja ielās ar prasību izbeigt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu. Vai nu ”sardze nogurusi”, vai nu „īstu nevaldāmo maz, tādēļ arī nav vadoņu” («настоящих буйных мало, вот и нету вожаков»). Vai arī visi „:atmetuši ar roku šai varai”. Citādi nekad nevar izskaidrot, kā visi daudzie „stiķi” noiet no rokām pašreizējam mēram, viņa vietniekiem un palīgiem.

****

Atmiņā palicis, kā pagājušajā gadā vicemērs P.Dzalbe satraucās par Sociālo lietu pārvaldes, kurā partija „Saskaņa” – cietēja par vienkāršo tautu, iekārtoja savu protežē – B.Siliņu, nekam nederīgo darbu. pēc tam viņas partijas biedri atzina, ka dāma, „apseglojusi amatu”, netiek galā ar galvu reibinošo panākumu, tai vietā, lai normāli strādātu ar klientiem. Un kas? Da nekas. It kā principiālā „Saskaņa” pat pirkstu nepakustināja to pašu vienkāršo cilvēku interesēs. B.Siliņa joprojām ieņem priekšnieces amatu un, šķiet, bez īpašiem panākumiem pilsētas iedzīvotājiem. Pat skaļi izsludinātā pārcelšanās uz jaunām telpām nav notikusi. Toties – interesanta detaļa – tukšās telpas, kuras, šķiet, pieder kādai privātstruktūrai, dome jau ne pirmo mēnesi apmaksā no nodokļu maksātāju kabatas. Kādēļ tā?

****

Par kadru politiku pat runāt ir smieklīgi. Nē. Uzmanības novēršanai, protams, dome ziņo par konkursiem vakantajiem amatiem, iepirkumiem, taču tauta par to tikai smejas. Ar apbrīnojamu pastāvību konkursos uzvar tikai un vienīgi „vajadzīgie”, proti, tie, kuri nepieciešami nevis pilsētas saimniecībai, bet gan, pats par sevi saprotams, mēram vai viņam pietuvinātajām personām. Tāds pat „cirks” notiek arī Būvvaldē un praktiski visās citās domes struktūrās. Nemaz nerunājot par padomniekiem, kas J.Lāčplēša vadības laikā savairojušies kā suņu sēnes lietainā vasarā. Pienācis laiks izveidot nederīgu (vai kaitīgu?) padomu nodaļu pašvaldības vadītāja pakļautībā. Lai vismaz mērs atskaitās vēlētāju priekšā, ko nu tik gudru ieteikuši šie „vērtīgie” kadri. Un kāds ir „racionalizācijas padomu” lietderības koeficients salīdzinājumā ar atalgojumu, jo saņem padomdevēji, drīzāk, padomdevējas ar visnotaļ apšaubāmu izglītību un tikpat apšaubāmu pieredzi ražošanā.

****

Tā, lūk nesen, pilsētas varas iestādes lepni paziņoja, ka sestdienas talkas laikā tika savāktas 42 atkritumu tonnas, kaut gan pērn tika savāktas pat 45! Jāpiebilst, ka šāda nekārtība tieši sakrita ar brīdi, kad pilsētas sanitārā attīrīšana tika nodota firmai „Clean”. Firmu burtiski atvilka uz Daugavpili pēc vicemēra P.Dzalbes iniciatīvas, kurš faktiski „izraidīja” līdz tam strādājušo uzņēmumu SpecATP, kurš daudzu gadu garumā lieliski uzkopa pilsētu. Nebija nedz pašizveidoto izgāztuvju mežā, nedz smirdošo konteineru, nedz sūdzību. Ielās bija ideāla tīrība, kā arī prāvi atskaitījumi pilsētas budžetā. Patlaban nav ne viena, ne otra, toties ir iemesls palielīties ar reizi gadā savāktajām atkritumu tonnām. Tik tiešām – „panākumu vēsture” atsevišķā pilsētā „atkritumu” tēmas jomā. Starp citu, ne tajā vien.

****

Lidojumu sapnī un īstenībā tēma vispār izrādījās оказалась вообще ilglaicīga. Vairāk nekā 10 gadus pilsētas budžets baro lidostu, kuras patiesībā nav. Proti, kādreiz tā ir bijusi, citos laikos. Iekārtas un pacelšanās joslas spētu uzņemt jebkuras jaudas lidmašīnas. Deviņdesmitajos gados to visu izlaupīja vietējie patrioti un attapīgie uzņēmēji. Pat valsts zeme pēkšņi nonāca privātās rokās, un pēc tam Daugavpils „gudrie” izpirka to atkal par miljonu pilsētas budžeta naudas. Savukārt šādas summas nopludināšanu lētticīgajiem vēlētājiem paskaidroja tā, ka esot izstrādāts lidostas būvniecības projekts. Šajos gados nomainījās ne viens vien mērs, pacelšanās laukuma atliekas jau aizauga ar nezālēm, taču projekts „attīstās”, tai nozīmē, ka nauda tiek tērēta un tērēta darba algai lidostas direktoram, kura nav, un citām vajadzībām. Un gals šai mirāžai nav redzams.

****

Par analoģisku mirāžu, kurai aizies vēl 13 milj. eiro, riskē kļūt arī tramvaju satiksmes attīstības projekts Daugavpilī. Daugavpilī patlaban palikusi faktiski puse iedzīvotāju. Arī krass pilsētas iedzīvotāju skaita tuvākajā nākotnē nav paredzams. Tramvajs, kā sabiedriskais transports ir nerentabls, un šie zaudējumi tikai pieaug. Tie tiek segti uz pilsētas budžeta rēķina. Jāvaicā, kādēļ tie būtu jāpalielina? Kādēļ jāpagarina sliežu ceļi, jāpērk jauni tramvaji? Ko ar viņiem pārvadāt? Gaisu? Vai nebūtu prātīgāk atjaunot autobusu parku un palaist, ja nepieciešams, dažus papildus maršrutus? Sanāk, ka nē, ja ņem vērā kukuļus amatpersonām un citas viltības. Savukārt pilsētas iedzīvotājiem, budžeta taupīšanai un citām augstajām matērijām ar to nav itin nekāda sakara.

****

Taču tas nebūt nav viss. Par citiem interesantiem saimniekošanas veidiem Daugavpilī pastāstīšu vēlāk cerībā, ka tas kaut vai mazliet liks sarosīties vietējiem vēlētājiem un aizdomāties par gaidāmajām vēlēšanām un līdz sāpēm pazīstamo partiju kabatas piepildījušiem kandidātiem.

Igors Bēniņš





Parakstīties uz jaunumiem