Jaunumi

Par Mums

No fašistu maršiem līdz cietumam citādi domājošiem

Pēdējo divu „brīvības un neatkarības” dekāžu laikā mūs valsts nespēja kļūt slavena ne ar ko kā ar ikgadēju gājienu pa Rīgu 16.martā, kurā piedalās latviešu leģiona Waffen SS dalībnieki un to piekritēji.

Atcerēsimies, cik vētraini tas norisinājās pirmajos gados: fašistu nenogalinātajiem rokaspuišiem un viņu tagadējiem ideoloģiskajiem sekotājiem tie bija vienkārši kaut kādi svētki. Tiesa, drīz vien noskaidrojās, ka tās nav svinības, bet gan nacionāls kauns un negods – kārtīgi cilvēki dažādās valstīs, tostarp arī Vācijā, pauda savu sašutumu par to, kas notiek brīvās un demokrātiskās Latvijas galvaspilsētā. Tā ka priecāties nenācās ilgi. Ar katru gadu kaunpilnā SS leģionāru marša dalībnieku kļuva arvien mazāk, Saeimas deputāti un valdības ierēdņi pārsvarā pārstāja spert soli ierindā kopā ar nacistu noziegumu dalībniekiem, kurus notiesāja Nirnbergas tribunāls. Neskatoties uz to, gājiens atkārtojas gadu no gada.

Lūk, arī tagad Rīgas centrā gāja aptuveni tūkstotis Hitlera piekritēju. Jā, tieši Hitlera, kurš uzsāka Otro pasaules karu ne tikai pret citām valstīm ar mērķi iekarot svešas teritorijas, bet arī izveidoja vislielāko āriešu (ģermāņu) rases pārākuma cilvēkēdāju, cilvēknīdēju teoriju pār citām, nepilnvērtīgām. Starp citu, pēdējo rindās nokļuva ne tikai ebreji, čigāni un slāvi, bet arī latvieši, lietuvieši un citi. Baltijas iedzīvotāju likteni fīrers arī izlēma ne mūsu labā. Iespējams, tagad, ar citādu vēstures pavērsienu, nekādu latviešu nebūtu nemaz uz pasaules, kā arī valsts ar nosaukumu Latvija.

Bijušo SS leģionāru gadskārtējo maršu, raugoties uz šo notikumu no cita viedokļa, var uzskatīt par padomju iekārtas paraughumānuma acīm redzamu pierādījumu.Ja Padomju Savienībā, kuras sastāvā Latvija bija no 1940. līdz 1991.gadam, tika pielietota masveida nošaušana un citas baisas represijas pret fašisma līdzdalībniekiem, nodevējiem un kolaboracionistiem, kā tagad pieņemts stāstīt un rakstīt mācību grāmatās, diez vai kāds no tiem, kuri šodien ar grūtībām pārvieto kājas Brīvības ielā, vispār spētu nodzīvot līdz šiem maršiem. Tomēr ir nodzīvojuši un daudzi no viņiem izskatās visnotaļ braši. Sanāk, ka viņu nīstā padomju vara ilgus gadus viņiem nodrošināja visai normālus apstākļus dzīvei , darbam, atpūtai, ārstēšanai; neatņēma pensijas un pabalstus, kā to uzreiz izdarīja jaunā vara pēc 1991.gadā attiecībā uz padomju armijas veterāniem, kas karoja par Latvijas un visas Eiropas atbrīvošanu no hitleriskās iznīcināšanas.

Jāpiebilst, ka kara laikā Latvija vaiga sviedros strādāja Hitlera labā. Taču pēc tam, kad padomju armija sagrāva fašistus , PSRS centrālā daļa, tai vietā, lai atriebtos par kolaboracionismu, novirzīja prāvus līdzekļus, lai radītu Baltijā augstu rūpniecības potenciālu un dzīves līmeni, Un, lūk, šodien Latvija atmaksā par tai dāvāto labumu ar fašistu maršiem, ļauniem izlēcieniem pret Krieviju, kas kļuvusi par Padomju Savienības mantinieci. Savukārt pret pašu tautu izturas pilnīgi vienaldzīgi un bezatbildīgi. Taču, kā noskaidrojās, tas vēl nav viss.

Nesen kļuva zināms, ka Saeima ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir stingri apcirst to gudrinieku mēles, kuri lamā valsti, izsaka kritiku par to. No 1.aprīļa šādi drosmīgie tiks pakļauti kriminālam sodam no solīdas sodanaudas līdz daudziem gadiem ieslodzījuma cietumā. Ja grozījumi izies un tiks pieņemti, tad ar to stāšanos spēkā varēs konstatēt, ka Latvijā, kas ir pilntiesīgs ES un NATO dalībnieks, brīvība un demokrātija ir beigusies. Un SS leģiona dalībnieku marši turpināsies. Jebkurā gadījumā līdz pēdējām leģionāram nu noteikti.

Igors Meļņikovs





Parakstīties uz jaunumiem