Jaunumi

Par Mums

Pašvaldības aptiekas un (ne)pieejamās zāles.

Latvijā, jau sen nevienu nevar pārsteigt ar cenu pieaugumu. Pie kam uz visu: produktiem, siltumu, ūdeni, komunālajiem pakalpojumiem, medicīnu, kura pie mums ir it kā bez maksas. Tomēr īpašu neizpratni un pamatotu sašutumu izsauc patstāvīga zāļu sadārdzināšana. Dažkārt, ieejot aptiekā, ar gŗtībām skatos uz pensionāriem, kuri ar asarām acīs, šķiras no milzīgām summām... Un man nav saprotams - kāpēc mūsu aptiekās jods maksā 2,5 eiro, kaut tajā pat laikā pie sābriem Baltkrievijā - ne vairāk par 50 eirocentiem? Par citām zālēm, tādām kā antibiotikas, vai recepšu preparātiem nemaz nerunājot. Tie, kas ietilpst valsts kompensējamo zāļu grupā mazskaitlīgi, bet, ja vajag kādu pulveri pret saaukstēšanos, tad bez 5-10 eirām aptiekā nav ko darīt.

 

Visi par šo absurdu zina, tāpat kā par milzīgo un nepamatoto farmācijas kompāniju peļņu, kuras ”uzvārās” uz, galvenokārt, sirmajgalvju vājuma un kaitēm . Tomēr neviens nekā neuzdrošinās pat mēģināt mainīt šo situāciju, kaut gan farmācijas lobija apetīti varētu mazināt, ja domātu par valsts iedzīvotājiem, nevis personīgo labklājību.

 

Kas traucē valstij vai tās galvaspilsētai izveidot valsts vai pašvaldības aptieku tīklu, kur zāles tiktu pārdotas par daudz samērīgākām un adekvātākām cenām? - Tikai nevēlēšanās nodarboties ar šo problēmu principā. Kaut citās valstīs šo problēmu veiksmīgi risina. Piemēram, interesanta pieredze ir Meksikai. Tur aptiekas stipri atšķiras no mūsu tieši ar savu piedāvājumu, tajās var nopirkt pat pārtikas produktus, bet ne par to stāsts. Runs ir par to, ka daudzo aptieko laboratorijās tiek izgatavotas aizvietojošas zāles, kā arī medikamenti, kuriem ir beigušies patenti- tā saucamie “ģeneric drugs”. Šīs zāles ir krietni lētākas par licenzētajiem, importa preparātiem un ir pieejamas plašam mazturīgo lokam.

 

Protams, kad runa ir par smagām saslimšanām, tiek piemērota cita ārstēšana un citas zāles, bet saaukstēšanās veida slimības, veiksmgi ārstē ar lētām un pieejamām drapītēm, un pulverīšiem. Visus tas apmierina. Zāles - aizvietotājas ir plaši izplatītas un populāras ne tikai nabadzīgajās valstīs. To terapija tiek praktizēta pat Farancijā un ASV!

 

Atcerēsimies, ka zāļu izgatavošana aptiekās pastāvēja arī pie mums. Vēl ne tik sen, mēs gājām uz tām, uzrādījām ārsta recepti, bet mums solīja, ka zāles būs gatavas pēc dažām stundām vai nākamajā dienā. Visi bija apmierināti, un iestājās atveseļošanās un mēs maksājām pavisam nedaudz par tabletēm un ziedēm. Ne velti saka, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.

 

Tas ir viens no variantiem, bet ir arī citi veidi kā piepildīt valsts vai municipālās aptiekas ar lētām zālēm. Piemēram, tiešā veidā vienoties par piegādēm ar mūsu pašu, Latvijas ārstniecisko preparātu ražotājiem par medikamentu piegādi, izslēdzot starpniekus un milzu sadārdzinājumus. Apmaiņā uz to farmācijas kompānijas varētu iegūt no pasūtītāja dažas priekšrocības, kas padarītu šādu sadarbību interesantu arī tām, bet, pats galvenais - Latvijas iedzīvotājiem, kuri labprāt to izmantotu. Tādas konkurentes parādīšanās privātajām aptiekām liktu samazināt cenas un apetīti. Jo tieši konkurences trūkums no valsts puses ir atraisījis rokas biznesmeņiem, kuri pelna astronomiskas summas uz slimību un bezizejas rēķina. Esmu pārliecināts, ka ideja par municipālo aptieku apgādāšanu ar nedārgām zālēm ir visnotaļ dzīvotspējīga un varētu tikt īstenota, dodot labumu mūsu valsts iedzīvotājiem.

 

Taču no valdošās koalīcijas puses tas nav sagaidāms, tāpat kā vispārējās kārtības ieviešana veselības aizsardzības jomā. Atrisināt šo problēmu var un tas jādara citiem, kuri ir gatavi un spēj strādāt Latvijas vienkāršās tautas labā.

 

Roberts Klimovičs





Parakstīties uz jaunumiem