Jaunumi

Par Mums

„Mildronāts” nav iemesls aizsardzībai

Kad Latvija stājās ES, tautai ietiepīgi iedvesa domu, ka mēs būsim vienlīdzīgi ar citiem partneriem Eiropā. Taču tiklīdz visas attiecīgās iestāšanās procedūras tika izpildītas, izrādījās, ka ne par kādu vienlīdzību runas nevar būt principā.

No Eiropas Savienības „jauniesauktajiem” tika pieprasīts vienīgi pakļauties „ģenerāļu komandām” un bez ierunām, ar kreisera ātrumu izpildīt visas prasības. Tādēļ valstī rekordīsā laikā tika līdz galam iznīcināta rūpniecība, izpostīta lauksaimniecība ar vadošajām zivju un cukura nozarēm utt. Faktiski mūsu valsti, kur visnotaļ sekmīgi tika ieviestas un apgūtas progresīvas tehnoloģijas, pārvērta ražošanas tuksnesī. Un tas viss tādēļ, lai atbrīvotu vietu preču realizācijai „cienījamākiem” Eiropas ražotājiem. Šodien, kad ir pagājuši desmit gadi, Latvijas iedzīvotājiem tas kļuvis acīm redzams, savukārt visas cerības uz palīdzību, aizstāvību, vienlīdzību un brālību „īstu eiropiešu saimē” izkusa kā pērnā gada sniegs.

Skaļais skandāls ar Latvijas preparātu „Mildronāts” kārtējo reizi parādīja, kāda patiesībā ir attieksme pret Latviju un tās talantīgajiem cilvēkiem.

Kā zināms, preparātu ir radījis mūsu zinātnieks Ivars Kalviņš. Divus gadu desmitus „Mildronāts” godam kalpoja cilvēkiem, sargājot viņu sirdi, paaugstinot organisma aizsargspēkus. Sportistus tas aizsargāja no skābekļa bada, kas rodas palielinātu sporta slodžu gadījumā. Ilgu gadu laikā nebija fiksēts nekādu sūdzību, tieši pretēji, preparāts uzrādīja augstu efektivitāti, neradot blakusefektus. Vai ir jārunā par to, ka sporta medicīnā tas ieņēma ievērojamu vietu. Un tad pēkšņi no šī gada 1.janvāra starptautiskā antidopinga aģentūra WADA pasludina šo preparātu par dopingu, un rietumu plašsaziņas līdzekļi kā pēc komandas sāk bārstīt atmaskojumus un apsūdzības, adresējot tās pasaules līmeņa Krievijas un NVS sportistiem, kur šis preparāts arī tiek lietots. Drīz vien atklājās, ka skandālu inspirēja amerikāņi, lai izstumtu no tirgus „Mildronātu” kā savu farmakologu produkcijas galveno konkurentu un neļautu Krievijas sportistiem, kas ir ASV galvenie sāncenši, piedalīties vasaras olimpiādē.

Vai kāds no ES iestājās par Latviju? Nē, mūsu „Mildronātu” un tā radītāju aizstāvībai neatskanēja neviena balss – ne no Vācijas, ne no Francijas, pat ne no parasti skaļās Polijas. Klusums. Neviens neuzdrošinās nosaukt visu šo „dopinga skandālu” par provokāciju, kas tika izraisīta tukšā vietā. Neviens nerunā par to, ka nav pierādījumu zinātnisku pētījumu un testu veidā, toties visi ar vieglumu uztver `pieņēmumus, aizdomas un šaubas kā neapgāžamus argumentus.

Latvijas sabiedrība klusi saskaišas, it īpaši tās rusofobu daļa: kā tā drīkst ar mums izrīkoties? Kurš, izņemot Latviju, allaž ir gatavs klaigāt pret Krieviju pēc „tēvoča Sema” vai ES ģenerāļu norādījuma? Kā gan tik nenācās valstij izpelnīties jauno saimnieku labvēlību! Gan gruzīnu noziedzniekus atbalstīja, gan Ukrainas „maidānvaru” atbalsta un sniedz tai visādu palīdzību; pat dažāda kalibra jūdas no Krievijas sagaida kā savējos; gan turku „pašam” aplaudē, gan savus nacistus aplaiza, vārdu sakot, ne mazums nopelnu cīņā pret „austrumu lāci”. Taču sanāk, ka resnajiem amerikāņu kaķiem tas viss zem astes? Kā lai dzīvo tālāk?

Protams, jautājums ir aktuāls. Taču kādēļ par dažu ierobežoto „viensētas” politiķu, kas krampjaini turas pie augstajiem krēsliem, acīm redzamo muļķību, divkosību un nodevību maksā mūsu pacietīgā tauta, kas nolād „šo varu” no vēlēšanām līdz vēlēšanām, bet pēc tam ievēl tos pašus nolādētos? Uz kop tad mēs paļaujamies? Mūsu vadībai divos gadu desmitos izdevās radīt priekšstatu par Latviju kā par nepateicīgu, melīgu un gļēvulīgu valsti, kurai turklāt acīm redzami pietrūkst prāta un labas audzināšanas. Kurš tad vēlēsies aizsargāt tādu nesimpātisku valsti, turklāt kad runa ir nevis par NATO izdevīgām kārtējo metāllūžņu porciju piegādi, bet gan par nopietnu medicīnisko preparātu, kas glābj dzīvību un veselību tūkstošiem cilvēku un ir godpilns konkurents rietumu analogiem.

Igors Meļņikovs





Parakstīties uz jaunumiem