Jaunumi

Par Mums

„Kontrolšāviens” uz Latvijas ekonomiku

Jau aprīlī ekonomikas ministrs A.Ašeradens plašsaziņas līdzekļos paziņoja, ka Latvijas ekonomika esot visai nesliktā stāvokli, ja to salīdzina ar citu valstu ārējiem tirgiem un attīstības tempiem. Latvija ietilpst to valstu skaitā, kuru ekonomiskā attīstība tiek vērtēta pozitīvi. Piemēram, ziemeļu reģionā Norvēģija cīnās par energoresursu cenu kritumu. Arī Somija visiem spēkiem cenšas panākt ekonomikas izaugsmi, savukārt Igaunijā pieaugums ir lēnāks nekā pie mums. Latvija strādā mērena valsts budžeta deficīta ietvaros, valsts parāds salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir salīdzinoši neliels.” Tiesa, ministrs neprecizē, kurā tieši vietā mūsu bezcerīgi „novītusī” ekonomika sākusi augt. Jāteic, kādēļ iedziļināties detaļās, galvenais taču atskaitīties sabiedrībai: ”Viss ir lieliski!”

Tomēr sabiedrību kaut kā ne pārāk iedvesmoja jaunā vēsts. Pareizi vien bija. Nepagāja ne divi mēneši, kad cits ierēdnis, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs J.Platais intervijā tam pašam republikāniskajam masu informācijas līdzeklim paziņoja, ka valsts parāds, neraugoties uz ekonomikas attīstību, pieaug.

Pērn Latvija izmaksāja Eirokomisijai aizņēmumu 1,e miljardu dolāru apmērā starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros. Un gada laikā valsts parāds saruka par aptuveni 600 milj. eiro. Bija paredzēts, ka 2016.gadā LR parāda līmenis sasniegs aptuveni 34% no iekšzemes kopprodukta, taču pretēji mūsu ekonomistu prognozēm, tas krasi palielinājās līdz 40% . Tomēr 2017.gadā Eirokomisija atļāva palielināt budžeta deficītu par 0,1% no IKP, proti, par aptuveni 35 eiro, Latvijas veselības aizsardzības sistēmas reformas īstenošanai. Kā atzīmēja A.Ašeradens, FDP iebilst pret veselības aizsardzības finansēšanu uz valsts parāda rēķina.

Struktūras vadītāju var saprast: viņš ir nobažījies, ka uz tādu „aizņēmumu” rēķina ar visnotaļ miglainu atmaksāšanas perspektīvu, Latvija arvien dziļāk grimst parādu purvā. Tomēr no bezgalīgajām graujošajām reformām daudz cietušie valsts iedzīvotāji diez vai sapratīs A.Ašeradena ekonomisko piesardzību. 21.gadsimtā ES valstī gribas saņemt vismaz minimāli normālu medicīnisko apkalpošanu – to garantē pat valsts likumi.

Kādu tad alternatīvu grimšanai parādos ir gatava piedāvāt mūsu valdība? Burtiski nesen tas kļuva zināms: ir saņemts priekšlikums atkal paaugstināt nodokļus. Acīmredzot efektu no šāda pasākuma neviens neaprēķina, bet gan, kā pie mums pieņemts, „prognozē”. Taču top, ko var paciest laika apstākļu ziņā, ekonomikā ir grūti pieciest. Jebkuram saprātīgi domājošam cilvēkam, vēl jo vairāk Latvijas uzņēmējiem, ir skaidrs, ka tas varētu būt „kontrolšāviens galvā” biznesam, paplašināt aplokšņu algu sektoru utt. Varbūt mūsu ierēdņi ar to arī rēķinās: nogalināt pavisam visu mūsu Latvijas uzņēmējdarbību, lai tā nemocītos šajās bezgalīgajās briesmās?

Šāds jautājums nāk prātā ne jau nejaušības pēc – visus gadus Latvijas politiķi un ierēdņi, daudzējādā ziņā aprobežoti un mazefektīvi, mērķtiecīgi iznīcināja valsts ekonomiku vai nu izdabājot E S, vai arī vispār nesaprotami, kam un kādēļ. Labākajā gadījumā – neko nedarīja

lišķējot ASV un ES „saimnieku” priekšā.

Atcerēsimies neseno skandālu ar mildronātu. Mūsu Latvijas zinātnieku izgudrotais medicīniskais preparāts, kurš sevi lieliski pierādīja, kļūdams par Latvijas zīmolu, pateicoties kuram par mūsu zemi vismaz kaut ko uzzināja daudzās pasaules valstīs. Un te nu pēkšņi, netīru politisko intrigu dēļ, kas tika perinātas amerikāņu aprindās, to visā pasaulē pasludināja par dopingu, savukārt sportisti, kuri to lietoja, lielākoties no Krievijas, tika noķengāti un nepielaisti 2016.gada Olimpiskajām spēlēm.

Kā uz to reaģēja mūsu valsts vadība, politiķi, ierēdņi? Tai vietā, lai mestos visos līmeņos, visos iespējamos veidos cīnīties par mildronātu, aizstāvēt tā labo vārdu un teicamas ārstnieciskās īpašības, kas, starp citu, deva milzīgus budžeta ienākumus, visi „atbildīgie kungi” iebāza mēles dziļāk rīklē un galvas smiltīs un neizdvesa ne skaņu. Lai aizokeāna tēvoči, pasarg’ Dievs, nesaskatītu tajā mēģinājumu teikt patiesību. Pat neraugoties uz to, ka amerikāņu korporācijas neslēpa presē, ka tās tādā veidā maina noieta tirgu, aicinot sporta organizācijas pāriet no viņu ražotā Latvijas mildronāta analoga iepirkšanu.

Kur tagad ir mūsu slavenais preparāts? Cik daudz ir zaudējis Latvijas budžets šo melu un afēras dēļ? Pagaidām neviens nav uzdrošinājies to aprēķināt un iepazīstināt ar cipariem mūsu valsts iedzīvotājus.

Paredzu sašutuša Latvijas vēlētāja jautājumu: cik ilgi tā turpināsies? Atbildu: tieši tik ilgi, kamēr valsti vada bailīgi, marionešu politiķi un ierēdņi, kas domā tikai par pašu kabatu piepildīšanu ar kraukšķīgiem eiropapīrīšiem.

Igors Bēniņš





Parakstīties uz jaunumiem