Jaunumi

Par Mums

Kas maksā par bezmaksas sieru?

Valdības stenēšana par naudas trūkumu medicīnai, izglītībai, pensijām un citām „sociālajām lietām” ir visnotaļ apnikusi – tai neviens nopietni netic, jo daudz kam citam un sociāli maz noderīgām lietām naudas atrodas. Turklāt, ja par miljoniem „militārajiem metāllūžņiem” no Lielbritānijas ir zināms visai valstij, tad par citiem izdevumiem sabiedrība bieži vien vispār netiek informēta vai informēta ļoti pavirši un skopi. Rezultātā nauda no valsts budžeta mazām strūkliņām aizplūst nezināmā virzienā, bet valdība cītīgi sūkstas par finanšu trūkumu. Taču visparadoksālākais, protams, neaizmirst apmierināt ierēdņu un „tautas kalpu” prasības.

 

Piemēram, masu informācijas līdzekļos pazibēja informācija, ka nākamā gada budžeta varētu būt paredzēti vismaz 1,2 milj. eiro par tā dēvētām deputātu kvotām. Turklāt valdošā koalīcija apspriež iespēju par vēl vairāku miljonu piešķiršanu plaša mēroga projektiem. Pēc neoficiālas informācijas, deputātu kvotu kopējā summa var sasniegt 2,8 milj. eiro. Tiek paredzēts, ka katrs koalīcijas deputāts iegūs tiesības sadalīt ap 20 tūkstošiem eiro vai pat ievērojami vairāk.

 

Sabiedriskā organizācija „Delna” pagājušajā gadā griezās KNAB (korupcijas novēršanas aun apkarošanas birojs) ar prasību izskatīt deputātu kvotu likumību. Kā uzskata organizācijas pārstāvji, kas iestājas par atklātību, kvotas ir pretlikumīgas, to sadalījums ir necaurspīdīgs, savukārt naudas sadalījuma kontroles mehānisma nav.

 

Faktiski deputātu kvotu sadalījums paredz, ka pirms nākamā gada budžeta izskatīšanas koalīcijas partijas vienojas par to, cik naudas deputāti varēs novirzīt dažādiem projektiem. Tas viss atgādina sava veida „draugu būšanu”: sanāca kopā un sarunāja, kam un cik, Galvenais, skaistu pasniegt kolēģiem – Saeimas deputātiem, ka tev ir noteikts projekts vai vīzija, kā ar šo naudu rīkoties. Kurš gan iedziļināsies priekšlikumu nepieciešamībā, būtībā un efektivitātē, ja visus interesē tikai līdzekļu iegūšanas iespēja? Uzrakstīt pārliecinošu atskaiti par to, ka nauda ir iztērētam var arī vēlāk, neviens taču neiedziļināsies un neprasīs atskaitīties par katru eiro. Līdz sāpēm pazīstams princips: roka roku mazgā. Ne velti „Delna” runā par valsts naudas izlietošanas mehānisma necaurspīdīgumu. Ko nu gan „Delna” – vēlētāji paši visu lieliski redz.

 

Kā parasti viss notiek? Neilgi pirms kārtējām vēlēšanām uzrodas tas, gandrīz jau aizmirstais tautas izraudzītais kandidāts, kas iekļuvis Saeimā un atkal sāk par sevi aģitēt visādā veidā. Visiecienītākais no tiem un, jāteic, visefektīvākais, izdalīt vēlētājiem kaut kādā pasākumā graša vērtu dāvaniņu veidā - pildspalvas, cepures, konfektes vai pat diskus ar savām dziesmām, dzejoļiem, video. Tauta, protams, ir apmierināta. Kāds nezināšanas dēļ, pat padomās, ka deputāts izrāda šādu dāsnumu par saviem sūri grūti nopelnītiem līdzekļiem, kalpodams tautai. Kā šodien mēdz teikt, nesmīdiniet manas čībiņas. Vai tiešām mūsu deputātu vidū var atrast tādu lāga vīru, kas no saviem tūkstošiem pēkšņi ziedos kaut vai pāris simtus vienkāršo vēlētāju vajadzībām. Visas šīs graša vērtās dāvanas simtiem reižu apmaksātas no mūsu nodokļiem un kalpo tikai kā ērts aizsegs, aiz kura slēpjas citas lietas un citi izdevumi. Tam nav nekā kopīga ar vēlētāju interesēm un labumu valstij.

 

Zinot par tādām mūsu „kalpu” apetītēm, par to, kādas prioritātes sev izvēlējusies valdība politikā, ekonomikā, tai skaitā arī budžeta līdzekļu sadalījumā, ir ļoti grūti noticēt ka valdības vaimanas par totālo naudas trūkumu visam nepieciešamajam ir patiesas. Vēl grūtāk ir ticēt mūsu deputātiem, kuru rūpes par savu labklājību acīmredzami ņēmušas virs roku par rūpēm par elektorāta un valsts, kurā viņi dzīvo, labklājību.

 

Igors Bēniņš





Parakstīties uz jaunumiem