Jaunumi

Par Mums

Kas ir mūsu „veiksmīgās” valsts galvenais ienaidnieks?

Ar dziļu nožēlu nākas konstatēt, ka veselais saprāts un skaidas prāts nav mūsu politiķu, ierēdņu un cita „tusiņa ap politiku” atšķirīgās pazīmes. Ar dzeņu neatlaidību viņi visu laiku bubina par briesmīgu austrumu agresoru, kurš jau šodien-rīt, ārkārtas gadījumā – pēc lietutiņa ceturtdien, kad pūcei aste ziedēs, okupēs mūsu plaukstošo Latviju. Taču vispirms – jādiskreditē ar īpašu cinismu. Par to nesen izteicās Baltijas starptautiskās akadēmijas pasniedzējs, politologs Kārlis Daukšts.

– Par mūsu valsti pat filmas rāda, turklāt tādas, kur Latvija parādīta kā karikatūra. Tā ir mērķtiecīga, naidīga, propagandistiska rīcība, kas Krievijā šobrīd ir ļoti populāra. Krievijas cenšas diskreditēt Latviju, – viņš teica.

Smieklīgi, it īpaši, kad zini, ka Krievija Latvijai ir visnotaļ vienaldzīga. Jo tālāk no robežas ar ES „aizpagalmu”, proti, no Baltijas, jo straujāk līdz absolūtajai nullei mazinās interese par mūsu valsti. Vai neticat? Neslinkojiet, aizbrauciet ekskursijā kaut vai uz Jaroslavļu, es nemaz nerunāju par Irkutsku. Tādēļ nevajag gvelzt muļķības. Latvijas iedzīvotājus vairs nav iespējams tik sekmīgi maldināt, kā tas tika darīts pirms 20 gadiem. Lētticīgo skaits katastrofāli sarucis, savukārt palikušajiem jau ir apnikuši mūsu politiskās elites un tās „apkalpotāju” meli daudzu gadu garumā. Jāpiebilst, ka filmas par Latviju top nevis KF, bet gan Jūsu iemīļotajā Lielbritānijā, vai tad kompānija BBC jau ir pārdevusies krieviem?

Patiesība ir tāda, ka vairāk nekā mūsu valdošie, Latviju neviens nespēs ne diskreditēt, ne novest līdz pilnīgam kraham. Krievijas vadībai ir pavisam vienaldzīgi, kā mēs te sekmīgi beidzamies nost. KF 20 gadus cieta, pārliecināja, nesteidzās noslēgt visus krānus un krāniņus, kas papildināja Latvijas budžetu, ļaujot mūsu „dzeņiem” plucināt spalvas ES priekšā un kalt cietu tranzīta zaru, uz kura viņi ērti iekārtojušies. Pēc tam saņēmās un izveidoja savu infrastruktūru, un nepieciešamība pēc Baltijas krasi saruka. Tagad Krievijas tranzīta vietā, kas veidoja 30% no mūsu valsts budžeta, valdība palikusi pie saplēstas siles. Tieši tāpat kā tā nepateicīgā pasakas vecene.

Tā kā šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms saruka par 20,6%: no 16,5 līdz 13 milj. tonnām. Būvniecības produkcijas apjomi samazinājās par 19%, dzīvokļu – par 25%, ceļu infrastruktūras izveidošana – par 26%. Visstabilākajā zivju pārstrādes jomā kritums veido pusi; turklāt ir sagrauta tūrisma joma un nekustamā īpašuma pārdošana ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Uz nabadzības sliekšņa nonākuši 644 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, proti, izejot no reālā republikā palikušo iedzīvotāju skaita, tas ir katrs otrais mūsu valsts iedzīvotājs.

Tiek vaicāts, cik bieziem un kādā krāsā jābūt stikliem mūsu politologu brillēs, lai turpinātu gvelzt muļķības, vainojot intrigās, diskreditācijā un citos neesošajos grēkos jebkuri, tikai ne sevi? Ar tādu „patriotu” centieniem Latvija šodien ir iedzīta visdziļākajā kaktā, no kura ir ārkārtīgi grūti izkļūt, tomēr pagaidām vēl ir iespējams. Par to ne reizi vien ir runājusi Rīcības partija. Un nevis vienkārši runāja – mūsu partijai ir skaidra vīzija par to, kā mainīt Latvijas virzības vektoru no postoša uz pozitīvu. Ja Latvijas vēlētāji neapzinās visu pašreizējā stāvokļa bezizeju un nesniegs mums pienācīgu atbalstu, tad jauna anekdote visdrīzāk, nepagūdama „ataudzēt bārdu”, īstenosies. Un notiks tā: zvana Putins Vējonim un jautā: „Par cik tad jūs pārdodat savu valsti?”

Vējonis atbild: „Vai jūs vēlaties nopirkt dārgāk vai lētāk?”

„Šoreiz lētāk”.

„Tad pagaidiet lūdzu divus gadus, mēs jums pārdosim visu teritoriju jau bez cilvēkiem”.

Igors Bēniņš





Parakstīties uz jaunumiem