Jaunumi

Par Mums

Kapteinis „Acīmredzamība” no opozīcijas frakcijas

Šādu titulu neapšaubāmi varētu piešķirt Saskaņas partijas parlamentārās frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam, kurš televīzijas ēterā paziņoja, ka viņu neiedvesmo Latvijas budžets 2017.gadam. „Uzņēmumi pamet Latviju, jaunas investīcijas netiek saņemtas, savukārt Eiropas finanšu injekcijas nepalielināsies. Iespējams, ka tuvākajā nākotnē tās vispār beigsies,” teica politiķis, piebilzdams, ka ir jādibina labu ekonomiski sakari ar kaimiņvalstīm, tai skaitā arī ar Krieviju: „Nekas mūs tik ļoti netuvina kā kopīgie plāni un ieceres ekonomikas jomā”.

 

Absolūti nav ko iebilst – viss ir acīm redzams, saprotams un pārbaudīts reālajā dzīvē. Vienīgi nav saprotams, kādēļ tik „dziļas” domas piemeklēja J.Urbanovičui tieši tagad, kad valdošo partiju politiķi noveduši attiecības ar Krieviju faktiski līdz nullei. Jāvaicā, kur ir kolēģu no parlamentārās koalīcijas aktīva viedokļu paušana presē un parlamentā, nosodot pret Krieviju vērstos paziņojumus? Piemēram, atcerēsimies mūsu ”unikālo” Ārlietu ministrijas vadītāju E.Rinkēviču , kuru izvirzījusi Vienotības partija. Pēdējā laikā viņš tik daudz visa kā pavēstījis pasaulei par „neprognozējamo Krieviju”, ka liela daļa Latvijas sabiedrības viņu uzskata par savas valsts ienaidnieku. Pēc dažām aplēsēm, viņa „izteikumi” (nē, ne jau par to, ka viņš lepojas ar to, ka ir gejs, kauta arī tas, tiešu izsakoties, nav aiz liela prāta) par austrumu kaimiņu nodarījuši Latvijai ekonomisko zaudējumus daudzu miljonu apmērā. Viņam blakus pazūd tādas „nerātnības” kā ministra pavasara un vasaras ceļojumi ar „draugu” 18 tūkstošu eiro vērtībā. Te nu J.Urbanovičam būtu jānorūpējas, kādēļ šīs vizītes tiek turētas slepenībā no sabiedrības un, pats galvenais, kādu labumu Latvijai ir devis šis „saldais pārītis”. Taču acīmredzot parlamentārās opozīcijas frakcijas vadītāju tas neinteresē, un kādēļ gan?

 

Ar nožēlu nākas konstatēt, ka Saskaņa jau sen neattaisno savu vēlētāju cerības. Frakcijas darbība Saeimā izpaužas balsošanā „pret”, turklāt ne vienmēr tā, kā to vēlētos vienkāršie Latvijas iedzīvotāji. Bieži vien frakcija piekrīt valdošajiem, piemēram, tādos jūtīgos jautājumos kā sodu par valsts valodas nelietošanu palielināšana, algu celšana deputātiem utt., galīgi aizmirstot, ka ir opozīcijā. Rodas iespaids, ka J.Urbanovičs, būdams frakcijas līderis, kā arī Vienības frakcijas priekšsēdētājs N.Ušakovs vēlas tikai radīt šķietamību, ka ieņem savu stāvokli Latvijas politiskajā laukā, kas atšķiras no valdošo partiju nostājas. Tas nodrošina, no vienas puses, stabilu elektorāta atbalstu iekļūšanai Saeimā, no otras puses – garantē visai ērtu klātbūtni politiķu aprindās, stabilus ienākumus un nekādu atbildību par visu valstī notiekošo. Visnotaļ ērta niša, kas domāta vairākiem īpaši „cienīgiem mūsu laika varoņiem”. Visiem pārējiem, proti, ierindas krievvalodīgajiem vēlētājiem, ar tādiem aizstāvjiem atliek paļauties tikai un vienīgi uz pašu spēkiem. To apliecina vēl viens, vissvaigākais piemērs.

 

Ir zināms, cik ļoti Latvijas iedzīvotāji „mīl” izglītības ministru K.Šadurski. Atbilstoši Socioloģisko pētījumu centra SKDS jaunākās aptaujas datiem, „melno Kārli” mūsu valsts iedzīvotāji atzinuši par visnekompetentāko ministru. Tikai pēc plašsaziņas līdzekļos izplatītās aptaujas „saskanieši” nobrieda līdz prasībai par K.Šadurska atstādināšanai no amata, turklāt jāpiebilst, ka ne vieni paši, bet kompānijā ar vēl divām partijām. Vai šī prasība tiks atbalstīta, kļūs zināms pēc pāris nedēļām, pēc izskatīšanas Saeimā. Ja tiks, tad „Saskaņa” tūdaļ to ierakstīs savu lielo sasniegumu topā, ja nē – ir pamats apgalvot, ka centās, taču netika sadzirdēti.

 

Taču šodiena un visa situācija valstī liecina, ka šāda opozīcijas partijas, kuras iekšienē arī nav nedz saskaņas, nedz vienotības, gausā darbība nespēj apmierināt vēlētājus, kuri vēlas redzēt reālu darbu, nevis acīm redzamu faktu konstatāciju.

 

Igors Bēniņš





Parakstīties uz jaunumiem