Jaunumi

Par Mums

Kāda ideja saliedēs Latvijas sabiedrību?

Veltīgi mums mēģina iekalt prātā, ka nauda valda pār pasauli. Patiesībā pār to valda idejas. Šodiena, kad šķiet, ka dolāra un pasaules lielāko finansiālo klanu vara ir nostiprinājusies galīgi un uz visiem laikiem, to apliecinājusi labāk par jebkādiem vārdiem. Eiropas Savienības dzīlēs, ASV perifērijā pēkšņi piedzima un izšļācās sabiedrībā idejas, kuras berz grūtībām saistīja miljonu cilvēku prātus un acu priekšā sagrāva šķietami izturīgas konstrukcijas. Izrādījās, ka tradicionālie kristietības un ģimenes pamati, nacionālā identitāte, sociālais taisnīgums ir vērtības, kas apvieno cilvēkus, mobilizē viņus cīņai par to saglabāšanu. Pateicoties vispārējai tieksmei un vienotībai, nesasniedzami mērķi tiek sasniegti un pasaule mainās.

 

Atcerēsimies paši savu, ne tik senu vēsturi. Neatkarības ideja 1991.gadā saliedēja Latvijas tautu. Cilvēki, neatkarīgi no tautības, profesijas un citiem faktoriem, noticēja, ka patstāvīgā Latvijā ļaudis dzīvos pienācīgi un brīvi. Dziesmu revolūcijas tribīnes vērsās pie krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, lūdzot atbalstu un solot padarīt mūsu valsti par dzimtām un siltām mājām it visiem. Jāteic, ka lielākā daļa sabiedrības saliedējās, devās uz barikādēm, kuras paņēma vairākas dzīvības. Kritušo vidū vija ne tikai latvieši, bet arī krievi. To, kas notika tālāk, ceru, atceras visi. Radās pilsoņi un nepilsoņi, pareizie „titulētie” tautas pārstāvji un „otrās šķiras” nacionālās minoritātes. Pēc tam turpinājās dalīšanās bagātajos un nabagos.

 

Un, lūk, pavisam nesen deputāti ar likumu iedalīja Latvijas iedzīvotājus lojālajos un nelojālajos. Tāds iespaids, ka valdošie, sagriezuši Latvijas sabiedrības gabaliņos, pēkšņi ieraudzīja, ka gabaliņu ir maz, turklāt daļu no tiem jau apēdusi alkatīgā migrācija. Tad atlikušās daļas nolēma saskaldīt smalkās drupatās, izdomājot jaunus ieganstus sabiedrības dalīšanai, neuzticības un saspringuma vairošanai tajā. Atzīsim, ka sanācis ļoti „demokrātiski”: Latvijas iedzīvotāji ir inerti, noslēgti, baidās atklāti paust savu viedokli.

 

Uz šī fona mūsu premjerministram pat ideja par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem (pārsvarā krievvalodīgajiem) šķiet nevajadzīga. „Pilsonība nevar būt dāvana,” uzskata premjers. Šajā ziņā viņa nostāja kardināli atšķiras no prezidenta R.Vējoņa nostājas, kurš uzskata, ka nepilsoņu bērniem, kuri nākuši pasaulē Latvijā, kopš bērnības jābūt mūsu valsts pilsoņiem. Kā paziņoja M.Kučinskis, integrācijas vietā lielāka uzmanība jāvelta sabiedrības saliedēšanai, jo saliedēšanas ideja ir perspektīvāka un vērsta un kopīgas nākotnes veidošanu. Ko tad nu, ja premjers ir pārliecināts, ka integrācija nesaliedē sabiedrību, ka šo procesu darbina kaut kāda cita ideja vai mehānisms, tad šī mīklainā ideja būtu jānosauc un jāsāk ieviest Latvijā palikušo grupās un klanos sadalīto cilvēku prātos un sirdīs. Tad varbūt nākamajās Saeimas vēlēšanās tauta vienprātīgi sev ievēlētu tādus līderus, kuri vestu saliedētu Latvijas sabiedrību uz spīdošajām labklājības virsotnēm. Tad visiem būtu laime. Tak nē, premjerministrs Kučinskis nepiedāvā nekādu ideju, klusē arī viņa pakļautībā esošie ministri, deputāti, radošā inteliģence, valdošās partijas, Vienīgi nelokāmo nacionāļu brašā klaigāšana izskanēja tālu aiz tās zāles sienām, kur nesen norisinājās nacionālās apvienības VL-TB/DBNLL kongress. Šoreiz kārtējo reizi tika klaigāts par to, ka no valsts jāizraida krievvalodīgie, kuri noliedz Latvijas okupāciju, un pēc tam, kā mēdz teikt, lai būtu kas būdams. Vai pēc tādiem izlēcieniem kāds nopietni noticēs tam, ka Latvijas sabiedrība, kur trešdaļu veido nepilsoņi, savukārt krievvalodīgo iedzīvotāju (pilsoņu un nepilsoņu) ir vēl vairāk, var saliedēt uz kaut kādas aplamas idejas pamata? Protams, mūsu sabiedrībā vēl ir ne mazums naivu cilvēku, taču aizvadītā ceturtdaļgadsimta laikā lielākā daļa i kļuvusi ievērojami gudrāka. Cilvēku saliedēšanai ir nepieciešams vai nu patiesi globāls mērķis, kuru var piedāvāt īsts tautas līderis, vai arī visnotaļ reāls uzdevums, vienkāršs un saprotams, kuram ir vērtība ikviena Latvijas iedzīvotāja acīs. Ne lielā mērķa, ne tautas līdera Latvijā šobrīd diemžēl nav. Toties ir partija, kas apvienojusi saprātīgus un godīgus cilvēkus, kuriem mūsu valsts labklājība ir nevis tukša skaņa, bet gan visreālākais uzdevums, kuru iespējams atrisināt. „Eiroskeptiķu Rīcības partijas” pārstāvji uzskata, ka vienīgais iespējamais uzdevums sabiedrības saliedēšanai un valsts izglābšanai no krīzes varētu būt ekonomikas celšana. Lai to panāktu, ir jāmaina valsts virzības vektors, liekot centrā Latvijas kā patstāvīgas valsts intereses. Savukārt valsts iekšienē ir jāatceļ visas mākslīgi veidotās barjeras, kas neļauj cilvēkiem izpausties sociumā. Mums ir programma Latvijas izvešanai no strupceļa. Tās īstenošana ļaus mūsu valstij iegūt labklājību un saliedēt sabiedrību.

 

Igors Bēniņš





Parakstīties uz jaunumiem