Jaunumi

Par Mums

Gan svešu naudu nevajag, gau savu atdosim

Apbrīnojami, kā mūsu ierēdņi, ar pafosu runādami par Latvijas „panākumiem”, konsekventi veda valsti uz totālu krahu it visā: ekonomikā, medicīnā, izglītībā, sociālajā un demogrāfijas jomā. Pat eirofondu apgūšanas jautājumā pamanījās pilnībā izgāzt šo lietu.

 

Taču cik labi viss sākās! Viens no pārliecinošākajiem argumentiem par labu ES, kurš tika sludināts tautai, bija tieši iespēja izmantot svešu naudu. Cik bieži tolaik daudzināja, ka Eiropa mums palīdzēs. Un tik tiešām - Rietumeiropa paņēma savu maku un dāsni sponsorēja „jauneiropiešus”. Tiesa, arī „jauniesauktajiem” nācās ieguldīt Eiropas kopējā krātuvē šādu tādu naudiņu, taču tā bija nesalīdzināmi mazāka.

 

Kā līdere eirofondu saņemšanā izvirzījās Polija, kas pierādīja, ka labāk nekā citi prot izcīnīt un apgūt Briseles naudu. 2014.gadā tā saņēma no ES budžeta 17,2 miljardus eiro, kaut gan pārskaitīja ES budžetā 3,5 eiro. Proti, poļi saņēma no Briseles par 13,7 miljardiem vairāk nekā iemaksāja paši.

 

Protams, Baltijas valstis nevar salīdzināt ar Varšavas meistariem eirofondu līdzekļu apgūšanā. Taču arī mūsu republikām dotācijām no ES budžeta ir īpaša loma. Igaunija pārskaita ES budžetā 178 milj. eiro, savukārt saņem no ES budžeta 652 milj.eiro. Lietuva nosūta 244 milj. – saņem 1,8 mlrd. Latvija atvēl 320 milj. – saņem 1,1 miljrd., proti, gandrīz četras reizes vairāk. Procentuālā attiecībā Briseles dotācijas veido 18,6% Lietuvas ekonomikas, 18,1% Latvijas ekonomikas un16,6% Igaunijas ekonomikas.

 

Neraugoties uz tik ievērojamu palīdzību, nekādi panākumi, vismaz Latvijā, netiek novēroti. It sevišķi tas pamanāms salīdzinājumā ar to pašu Poliju. Tur desmit gadu laikā ar Eirofondu palīdzību tika divas reizes palielināts to automaģistrāļu garums pa kurām tagad tiek veikts tranzīts no Vācijas. Pie mums ir sagrauta ekonomika, līdz nabadzībai novesti iedzīvotāji, daļa no viņiem ir spiesta doties uz to pašu veco Eiropu kā viesstrādnieki.

 

Baltijas vislielākais infrastruktūras projekts ir dzelzceļa maģistrāle Rail Baltica, „ceļš uz nekurieni”, kurā nebūs ne kravu, ne pasažieru, lai atmaksātos ieguldītie līdzekļi.

 

Bēdīgi, taču fakts: mūsu trīs valstis saņem ekonomiskās invaliditātes pabalstus, un ja nu pēkšņi ES vēlēsies tos atcelt, mums tā būs katastrofa.

 

Turklāt šim solim ES provocē mūsu pašu neprasmīgie ierēdņi un titulētais planktons, kas piepildījis desmitiem nekam nevajadzīgu kantoru, kas tiek uzturēti uz budžeta līdzekļu rēķina, taču tieši profesionālās neatbilstības dēļ viņi nespēj piepildīt valsts budžetu.

 

Nesen plašsaziņas līdzekļos pazibējis Finanšu ministrijas paziņojums gandrīz neskāra sabiedrības apziņu, kaut gan tajā minētie cipari liecina, ka simtiem darbinieku, kuru pienākums ir gādāt par to, lai ES fondu nauda nāktu par labu valstij un sabiedrībai, vienkārši neko nedara, saņemot savu stabilo un nebūt ne mazo darba algu. 2016.gadā tika veikti tikai 64,9% no prognozējamiem eirofondu maksājumiem: 204,3 milj. eiro plānoto 314,9 milj. vietā. Ir vienkārši kliedzoši piemēri: no 11,1 milj. eiro, kas paredzēti pētījumiem, tehnoloģijām, inovācijām, tika izpildīti tikai 11,6%. Sadaļa „Ekonomika ar zemu ogļskābās gāzes emisijas līmeni”, kurā bija plānots ieguldīt 19,3 milj. eiro, saņēma tikai 24,4% no šīs summas.

 

Antirekords uzstādīts elektroniskās vadības jomā – te Latvija pamanījās apgūt tikai 0,2% no 9,3 milj. eiro.

 

Valdība mēģināja veikt steidzamus pasākumus stāvokļa labošanai, apstiprinot eirofinansējuma projektus 49,2 milj. eiro apmērā; noslēdz līgumus 26,4 milj. eiro vērtībā un veica maksājumus 139 milj. eiro apmērā. Neraugoties uz to, nākamgad Latviju var sagaidīt savdabīgs sods no Eirokomisijas - 6% no rezerves līdzekļiem, proti,16,6 miljoni eiro. Var droši uzskatīt, ka tas ir sods par muļķību.

 

Pats nejaukākais, ka sodu izcieš tie, kas tajā nav vainīgi, proti, visi Latvijas iedzīvotāji. Te ilustrācijai ļoti der mūsu Daugavpils. Savulaik domes „speciālisti” nespēja pareizi sagatavot dokumentus, kad pilsētai bija iespēja saņemt 40 milj. eiro Siltumtīklu modernizācijai. Rezultātā „bezmaksas” nauda aizplūda garām. Patlaban uzņēmumā saimnieko daži nesaprotami privātīpašnieki, kas sniedz siltumapgādes pakalpojumus.

 

Vienīgi pilsētas iedzīvotājiem par to jāmaksā trīskārši. Nekvalitatīvas dokumentu sagatavošanas dēļ, kurā vainojami pašvaldības struktūru darbinieki, iedzīvotāji zaudēja naudu ielu apgaismojuma uzlabošanai. Netika saņemts finansējums autoparka modernizācijai. Savukārt epopeja ar Eiropas naudu tramvaju infrastruktūras modernizācijai un jaunu tramvaju iegādei jau vairākus gadus kaitina pilsētas iedzīvotājus, kas jūtas kā profānu pulciņa ķīlnieki, kuri iesakņojušies dažādos atbildīgajos amatos. Vietējās varas iestādes nespēja arī piesaistīt pilsētai 70 milj.eiro kopā ar jauna cietuma būvniecības projektu. Tā pati profesionālā neatbilstība traucē Lociku lidostas projekta īstenošanu, kaut gan vairāku gadu laikā tam iztērēti vairāki miljoni eiro. Un tas nebūt nav pilns vietējās birokrātijas klajas izgāšanās gadījumu saraksts, kura tāpat kā augstāk stāvošie ierēdņi nav pieradusi atbildēt par savu neprofesionālismu un pilnīgu vienaldzību pret valsts likteni.

 

Taču Briseli pavisam neinteresē mūsu vietējās īpatnības un korumpēto un neizglītoto ierēdņu problēmas – kaut viņi vispirms ar savām problēmām tiktu galā. Turklāt lietas pavisam nerit tik gludi kā gribētos. Un ja nu Brisele pēkšņi sagribēs tikt vaļā saviem liekēžiem, no kuriem ir nulle labuma un kaudze problēmu, tai būs savā ziņā taisnība. Kā mēdz teikt: paši uzprasījās.

 

Igors Bēniņš





Parakstīties uz jaunumiem