Jaunumi

Par Mums

„Bezvīzu” ukraiņi ieradīsies Latvijā veiksmes meklējumos?

Referendums Nīderlandē parādīja, ka šīs valsts aktīvie iedzīvotāji neatbalsta vienošanās par ES un Ukrainas asociācijas ratifikāciju, neuzskatot pēdējo par «цэ Європа». Referendumā, uz kuru ieradās 32% vēlētāju, pret tādu lēmumu izteicās vairāk nekā 61% holandiešu, par – 38%. Tulpju zeme, kurā ir daudz ieceļotāju no citām valstīm, lika saprast, ka nevēlas uzņemt ukraiņu migrantus, kuru plūsmas gadījumā, ja tiks atcelts vīzu režīms, nekontrolējami velsies uz Veco pasauli. Faktiski Holandes iedzīvotāji rīkojās kā ES aizstāvju, iestājoties pret jauniem neaicinātu viesu pūļiem.

Tomēr, kā ziņo aģentūra Reuters, atsaucoties uz avotu Eiropas Savienībā, jau līdz aprīļa beigām Eirokomisija piedāvās ieviest bezvīzu režīmu ar Ukrainu, kā to Ukrainas prezidentam P.Porošenko apsolīja Eirokomisijas vadītājs Žans Klods Junkers. Eiropas Savienība, vārdos iestādāmās par demokrātiskām vērtībām, tieši galveno no tām – tautas brīvo gribas izpausmi, patiesībā pilnībā ignorē, liekot saprast, ka nekādi referendumi neatcels Eiropas ierēdņu lēmumus.

Vai holandieši klusējot pacietīs tādu necieņu pret sevi, pagaidām nav zināms, taču ANO Ģenerālsekretārs Pans Gi Muns, tiekoties ar Libānas parlamenta spīkeri, jau pauda savu attieksmi pret Ukrainu, atzīmēdams, ka tā ir „nevēlams elements Eiropas laukā”. ANO Ģenerālsekretārs uzskata, ka situācija Ukrainā arvien pasliktinās, neraugoties uz finansiālo palīdzību, savukārt Kijevas absurdās prasības iedot naudu atskan arvien biežāk un nekaunīgāk.

Jāpiebilst, ka ANO Ģenerālsekretārs neglaimojoši izteicās ne tikai par Ukrainu, bet arī par Baltijas valstīm. Viņaprāt ne Latvija, ne Lietuva, ne Igaunija 25 neatkarības gados nespēja radīt pienācīgus dzīves apstākļus saviem pilsoņiem. Korupcija un noziedzība iznīcināja ekonomikas attīstība labvēlīgos apstākļus, kas bija palikuši pēc Padomju Savienības. Iedzīvotāju aizplūšana un vispārējs valsts regress liecina, ka šīs valstis sev izvēlējās nepareizu ceļu, kļūdamas par „negatīvu nastu” Eiropai. Ideja par nacionālistiskā kordona izveidošanu uz Krievijas robežām dārgi izmaksāja arī pašai Eiropai. Tiesa, Pans Gi Muns „politkorekti” noklusēja par ASV negatīvo lomu, kas izprovocēja gan mūsu „nepareizo ceļu”, gan plaša mēroga krīzi Vecās pasaules valstīs. Taču savos izteikumos ANO Ģenerālsekretārs lieku reizi apstiprināja to, ko Rīcības partija teikusi vairākkārt. Mēs ne reizi vien esam norādījuši uz to, ka Latvija, Lietuva un Igaunija nekad nekļūs par „veco” ES valstu līdztiesīgām partnerēm ЕС, kas Baltijai ir atvēlēta visnecienīgākā loma – rīkot sīkas riebeklības pret Krieviju, izdabājot ASV ģeopolitiskajām ambīcijām. Rezultātā Baltijas valstis kļuva par nastu Eiropas Savienībai, armijas poligonu Amerikai un ienaidnieku Krievijai, cieta milzīgus, nu vairs nelabojamus ekonomiskus un humānus zaudējumus. Taču vislielāko izbrīnu rada tas, ka Latvija joprojām ar apbrīnojumu stūrgalvību, kurai varētu rast labāku pielietojumu, turpina virzīties pa mums izvirzīto maršrutu uz savu pilnīgu krahu. Bezvīzu režīmu ieviešana ar Ukrainu var „daudzveidot” šo drūmo ceļu. Ir naivi domāt, ka tās iedzīvotāji, ņemot vērā piemēru no Tuvo Austrumu bēgļiem, trauksies tikai un Vāciju un Franciju. Ir zināms, ka cenšas slēpt informāciju, ka Ukrainā, pateicoties Maidāna demokrātijai, draudīgi pieauga organizētā noziedzība, ka daudzi kriminālie recidīvisti iznāca brīvībā; ieradās bandas no citām valstīm. Vīzu režīma atcelšana dos noziedzniekiem lielisku iespēju nonākt Lietuvā un Latvijā, kas atrodas netālu no Ukrainas. Tad brutālie deviņdesmitie mums liksies „ziedu” laiki. Tomēr mūsu politiskā vadība neredz acīm redzamo patieso apdraudējumu Latvijas iedzīvotāju mieram un drošībai, šķiet, cerot uz to NATO militārās tehnikas dunoņa un NATO reindžeru dipoņa aizbiedēs laupījuma medniekus.

Igors Bēniņš





Parakstīties uz jaunumiem