Jaunumi

Par Mums

Ar ko gan varētu integrēties, lai nebūtu tik mokoši sāpīgi?

Nesenā aptauja, ko veica viens no Latvijas pētniecības centriem, parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji redz valstis atšķirīgi: iedzīvotāju latviešu daļa iestājas par turpmāko integrāciju ar Rietumiem – 40% aptaujāto; 24% krievvalodīgo iedzīvotāju – par tuvināšanos ar Krieviju. 32% norādīja, ka viņu nostāja – „gan mūsējiem, gan jūsējiem”.

Šķiet, ka šie cipari visai skaidri liecina par vispārējo situāciju valstī. Pieņemot, ka uz jautājumu par nākotni atbildēja „titulpilsoņi”, kas ērti iekārtojušies valsts struktūrās, dažādās valsts iestādēm pietuvinātās komisijās un kantorīšos, kuri neko reālu neražo, taču krietni slauc budžetu, tad gaidīt no viņiem citu atbildi būtu smieklīgi. Tāda birokrātiskā eiroparadīze viņus pilnībā apmierina.

Cilvēki, kas nav nodarbināti ražošanas jomā, reāli redz, ciktāl Latviju ar tās bijušo labklājību ir novedusi eirointegrācija. Svaigs piemērs: 2016.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada 4.crturksni strādājošo skaits Latvijas Republikā ir sarucis par 0,1% – tā ir otrā vieta ES. Tādēļ veselais saprāts un pamatotas bažas par valsti viņiem iesaka izdarīt izvēli par labu austrumu kaimiņam. Trešdaļa, kā allaž, ir no drošinājusies ar popkornu un vēro no zāles, lai vajadzīgā brīdī pieslietos „pareizajai” pusei.

Starp citu, iespējams, ka šādi aptaujas rezultāti liecina arī par Latvijas iedzīvotāju, it īpaši latviešu daļas, nepietiekamo informētību. Piemēram, mūsu republikas plašsaziņas līdzekļi praktiski noklusēja Sanktpēterburgas Starptautiskā Ekonomikas foruma tēmu. Šis pasākums norisinājās KF ziemeļu galvaspilsētā no 16.līdz 18.jūnijam. „Ģeopolitisko punduru” prezidentus no Baltijas neaicināja, viņiem neatradās vieta starp 130 valstu foruma dalībniekiem, kuru skaits pārsniedza 12 tūkstošus. Vadošie ekonomisti, finansisti, pasaules korporāciju īpašnieki, ministri, Eirokomisijas vadītājs Žans Klods Junkers, vairāku valstu prezidenti un premjeri, kas bija sapulcējušies forumā, risināja svarīgus uzdevumus, neraugoties uz to, ka bez politikas neiztika. PSEF ietvaros noslēgto oficiālo vienošanos kopējā summa sasniedza 1 triljonu 24 milj. rubļu. Piemēram, Krievija un Itālija foruma ietvaros parakstīja vienošanos par summu 1,3 mlrd. dolāru apmērā. Pievērsiet uzmanību: kaut arī Itālija ir ES un NATO locekle, tomēr premjerministram и Mateo Renci pietika prāta apzināties, cik ļoti Itālija cietusi no sankcijām pret Krieviju, kuras ES noteica pēc ASV pavēles, un drosmes ierasties forumā, neraugoties uz histēriskiem saucieniem no Vašingtonas. Tādas patstāvības rezultāts iespaido. Tas iespaidos arī Itālijas vienkāršos vēlētājus.

Vai Latvijas vienkāršie iedzīvotāji to zina? Visdrīzāk nē. Mūsu plašsaziņas līdzekļi par to klusēja. Toties nespēja atstāt bez uzmanības Igaunijas prezidenta T.H.Ilvesa dīvaino paziņojumu.

Mūsu kaimiņiem, teiksim godīgi, ne pārāk paveicās ar prezidentu, kas tika iesūtīts no ASV ar savu psiholoģijas maģistra diplomu. Šķiet, kad tavas valsts ekonomikai klājas visai smagi, ar to būtu jānodarbojas. Piemēram, Tallinas ostas kravas apgrozījuma samazināšanās par 16,3% 1.ceturksnī jau kārtējā gada beigās var nozīmēt darba zaudēšanu aptuveni 6 tūkstošiem cilvēku. Turklāt apmēram vēl 1,2 tūkstošus nāksies samazināt, vismaz uz dzelzceļa 500 cilvēkus – tuvākajos 2 – 3 mēnešos. Kravas pārvadājumu apjoma samazināšanās nozīmē Igaunijas, kā arī reizē Latvijas un Lietuvas dzelzceļa ekonomikas sabrukumu. Dzelzceļa tīkls kļūst nerentabls gan kravu, gan arī pasažieru pārvadājumu segmentā. Igaunijai, kurā ir pusmiljons strādājošo, turklāt 372 tūkstoši nodarbināti apkalpošanas sektorā, tas nozīmē visas ekonomikas krahu.

Taču prezidents Ilvess ir norūpējies par ko citu. Viņš devās uz Lahti pilsētu Somijā, kur no 15.līdz 17.jūnijam norisinājās VII Vispasaules somugru tautu kongress, kas bija pulcējis 400 cilvēkus. Atklāšanas ceremonijā Igaunijas prezidents pauda bažas par Krievijā dzīvojošo somugru tautu likteni un atzīmēja, ka „Sibīrijas naftas atradņu sniegs, kas ir sarkans no pamatiedzīvotāju ciešanām, nevar būt normāla parādība 21.gadsimtā.” Tādēļ, pēc Ilvesa domām, Krievijas varas iestādēm ir jāsamazina naftas un gāzes ieguve, savukārt somugru tautām, kurām ir sava valsts, jāatbalsta savi mazie ciltsbrāļi tieksmē uz в brīvību. Citiem vārdiem, Igaunijas prezidents в „caur puķēm” aicināja Krievijas mazo tautību pārstāvjus uz separātismu KF iekšienē.

Ja atcerētos visu, ko pēdējos gados pastrādājuši varas pārstāvji visās tajās mūsu republikās, vai tad jābrīnās, ka mūs neaicina pieklājīgā sabiedrībā, turklāt ne vien Austrumos, bet arī Rietumos. Tādēļ, saglabājoties šai Baltijas valstu valdošajai elitei, mums spīd vienīgā integrācija – integrācija ar NATO karotājiem vai arī ar musulmaņu migrantiem, kas uzdodas par bēgļiem.

Igors Bēniņš





Parakstīties uz jaunumiem