Jaunumi

Par Mums

Aleksandrs Ņikitins – partijas „zelts”

Rēzeknietis Aleksandrs Ņikitins – starptautiskās klases sporta meistars, jūnija sākumā kļuva par triju zelta medaļu un divu klausu ieguvēju starptautiskās pauerligftinga sacensībās. Kaut arī dzimtajā pilsētā viņu nesagaidīja galvenajā ielā ar orķestri, par viņa uzvarām zina tuvinieki, daudzi draugi un Rīcības partijas biedri. Nevis vienkārši zina, bet gan pamatoti lepojas ar Aleksandru – īstu spēkavīru, kurš no guļus stāvokļa spēj pacelt 240 kg smagu stieni. Pēc pārliecinošām uzvarām Anglijā un Krievijā A.Ņikitins sniedza interviju mūsu portālam.

– Aleksandr, mēs pievienojamies visiem apsveikumiem, ceram, ka priekšā ir jauns zelts un pirmās vietas. Tiem, kas nepazīst šo sporta veidu, paskaidro, kas ir pauerliftings?

– Paldies par apsveikumiem, paskaidroju: pauerliftings ir spēka trīscīņa, kurā ietilpst trīs sastāvdaļas: pietupšanās ar stieni uz pleciem, stieņa spiešana no guļus stāvokļa un stieņa celšana no grīdas. Sacīkstes var norisināties vai nu uzreiz trīs pozīcijās, kad punkti tiek summēti un noteikts uzvarētājs, vai arī katrā vingrojumā atsevišķi. Eiropas čempionātā, kas jūnijā norisinājās Anglijā, kur bija pārstāvēti ap 400 sportistiem no 22 valstīm, bija gan trīscīņa, gan sacensības katrā atsevišķā pozīcijā. Es piedalījos stieņa spiešana no guļus stāvokļa un ieguvu 1.vietu un zelta medaļu, paceldams 240 kg. Pēc tam, ierodoties no Mančesteras Rīgas lidostā, iekāpu mašīnā un devos uz Sanktpēterburgu, kur notika Krievijas atklātais čempionāts. Tur pārsvarā bija pārstāvēti Krievijas sportisti no daudziem LKF reģioniem, plus vēl piedalījās lietuvieši, es pārstāvēju Latviju. Es piedalījos divos vingrojumos: stieņa celšana no grīdas un spiešana no stāvokļa guļus un abās šajās pozīcijās kļuvu par līderi, iegūdams divus „zeltus” un divus kausus. Turklāt šajā čempionātā tika ņemtas vērā vecuma grupas (es biju grupā vecumā no 25 līdz 40 gadiem) un ķermeņa un paceltās kravas svara attiecības koeficients. Šie rādītāji ļāva noteikt absolūto pārākumu, kuru man arī izdevās panākt.

– Šķiet, ka Fortūna tevi lutina, taču skaidrs, ka ar veiksmi vien nav iespējams izskaidrot šādus panākumus. Cik ilgi tu gāji uz pārliecinošajām uzvarām? Kad sāki nodarboties ar pauerliftingu, kādēļ izvēlējies tieši šo sporta veidu?

– Es sāku nodarboties ar pauerliftingu 1998.gadā, kaut gan pirms tam aizrāvos arī ar vieglatlētiku un grieķu –romiešu cīņu un citiem sporta veidiem. Aizrāvos, taču gribējās kaut ko tādu, ko pats īsti nezināju. Kad sāku trenēties ar stieni, sapratu: esmu atradis to, ko biju meklējis. Mans pirmais treneris bija S.Ciguļevs, kuram esmu ļoti pateicīgs. Pirmajās republikas mēroga sacensībās es piedalījos 2000.gadā Jelgavā, kur tolaik bija šī sporta veida centrs. Arī pirmo balvu republikas turnīrā ieguvu Jelgavā. Tas notika vēl divus gadus vēlāk. Tagad pauerliftinga sacensību rīkošanas centrs ir pārcēlies uz Valmieru, kur gada laikā norisinās 15 līdz 20 republikas mēroga sacīkšu un viens līdz divi atklāti, kur sabrauc sportisti no citām valstīm.

– Kad tu panāci atzinību starptautiskajā līmenī?

– 2012.gadā es pirmo reizi piedalījos atklātajā Baltijas kausā Sanktpēterburgā un no guļus stāvokļa pacēlu 220 kg. Toreiz ieguvu pirmo vietu un noteicu sev izvēli par labu tieši šai trīscīņas sastāvdaļai, kas man padodas vislabāk.

– Kādi ir mērķi tuvākajai nākotnei? Kādas virsotnes gribētos sasniegt – vai Jūs to jau plānojāt ar treneri?

– Diemžēl man šobrīd nav trenera, nākas trenēties patstāvīgi, kaut arī tas ir ievērojami grūtāk, it īpaši, kad gatavojies sacensībām. Taču es cenšos un mērķi, protams, ir. Ļoti gribētos nokļūt pasaules čempionātā Luiziānā (ASC). Taču dalībai tāda veida sacensībās irt nepieciešams nopietns finansiālais pamats. Te nu sākas grūtības.

– Un ko tad, piemēram, pašvaldība vai mūsu sporta jomas ierēdņi? Taču nosūtīt sportistu no mazās Latvijas aiz okeāna būtu prestiži gan pilsētai, gan valstij kopumā.

– Diemžēl mūsu ierēdņi atbild, ka tas nav olimpiskais sporta veids un iesaka paļauties tikai uz sevi pašu. Vai arī meklēt sponsorus.

– Gribētos uzrunāt turīgus Latvijas sporta cienītājus: „Sponsori, atsaucieties! Palīdziet perspektīvajam sportistam Aleksandram Ņikitinam doties aiz okeāna, lai atgrieztos no turienes ar balvu, iespējams, ar vēl vienu „zeltu”. Gribas cerēt, ka mūsu aicinājums tiks sadzirdēts. Taču man ir nākamais jautājums: vai tu, būdams starptautiskas klases meistars, esi domājis pats nodarboties ar trenera darbu, audzināt puikas tikpat spēcīgus un apveltītus ar stipru gribasspēku?

– Ir bijis tāds mēģinājums, taču sapratu, ka vēl ir pāragri. Vienkārši trūkst laika: strādāju ražošanā, daudz trenējos, tagad, lūk, iestājos Rīcības partijā. Arī tas prasīs daudz laika. Ceru, ka aktīvi darbošos partijā, lai mūsu dzīve tomēr sāktu mainīties uz labāko pusi. Laiks parādījis, ka citas partijas risināja kaut kādus savus uzdevumus, nevis strādāja Latvijas un tautas interesēs. Šādas politikas rezultāts redzams visiem. Tas nozīmē, ka valsts jāved ārā no strupceļa un jālabo kļūdas tiem, kuri spēj un zina, kā to darīt. Jāteic, ka Rīcības partijā ir tādi cilvēki. Starp citu, mūsu programmā ievērojama uzmanība tiek veltīta bezmaksas sekciju skolēniem un jauniešiem attīstībai. Sportam jābūt pieejamam jaunajai paaudzei, lai tā augtu vesela un aktīva.

– Paldies, Aleksandr, vēlam tev veiksmi un jaunas uzvaras.





Parakstīties uz jaunumiem